Kad mēs tiekamies
Kad mēs tiekamies, mīļais,
Tad runājam niekus,
Un nepateiktais kā akmens
Guļ starp mums nekustināts.
Mēs pļāpājam vien,
Bet pie sevis
Klusībā akmeni bīdām
Un stumjam, un netiekam klāt
Ne tam, ne arī viens otram,
Jo abi runājam niekus,
Bet galvenais tā arī paliek,
Paliek nepateikts…
(nezinu)
.............varbūt dažreiz labāk paklusēt un tāpat pavērties acīs ,tās pasaka vairāk par vārdiem
ko meklējam un nevaram atrast ,bet klusums kādreiz ir tik skaists ......
par daudz vārdu var izbojāt gaidīto prieku...
....apvij rokas ap kaklu -ieklausies auļo pulss,
nerunā šobrīd.............
vārdi kā akmeņi neveikli būs .............
Atslegas vārdi: klusumā0
Mīļās dāmas, vai tā skatīšanās acīs arī bišķi nešķebina? Varbūt pietiek vienkārši ar to, ka cilvēks uzvāra tev tēju un ar avīzi rokā pasēž. kamēr tu dzer?
vējā un ar vēju ,tad ir tik labi un brīvi ..............es draudzējos ar vēju .............
tu tak zini kā to smalko dzīpariņu savienot.................es vienmēr būšu kautkur .........
baigi jau skumīga dziesmiņa ,ja visas mūsu asaras pār dimantiem pārvērstos uh miljardieres mēs visas sievietes kļūtu
.....šodien nevienam nau atvēries pļurkstiņš ,tas nekas es paklausīšos skaistu mūziku ko darīt ,parunāšu viena ar sevi -tājau ar dzīvē gadās
Visu blogu tagad vienai pašai arī būs jāklusē:) Skatos visi klausīgi un klusē:)))
vakara vējā ...............viegli piekļāvies .................klausīes kā vakars skan .........
paldies Madara!
...skaisti vārdi... ir jau gan klusums skaists...ieskatoties dziļi acīs...tās tiešām reizēm pasaka ko vairāk nekā vārdi.... !!!
vārdi ko izsakām neapdomājot...ir apzināti izdarītais....bet ne vienmēr tas ir vajadzīgs.. :)