Es šoreiz par " kavētājiem."
Par cilvēkiem, kuri vēsā mierā var nokavēt visu, pat savas bēres. Kuriem neinteresē, ka dēļ viņu kavēšanās, tiek aizkavēti citi cilvēki.
Šorīt gandrīz darbu nokavēju tādas " pasaules nabas" dēļ. Šoferītis, kā par nelaimi , redzēja, kā viņa kādus 200m aiz autobusa ar rokām vicinās, nē, viņa neskrēja uz autobusu, viņa lēnam vilkās un pēc tam ilgi vēl sīceni skaitīja. Kas tad viņai, autobusā ir tikusi, bet tas, ka citi viņas dēļ vatr kaut ko nokavēt, tas gan neienāk prātā. Un ne jau pirmo reizi viņa šito fokusu izstrādā. Tā ir kaut kāda pašapliecināšanās forma, vai kas?
doma tikai par sevi tas ir slikti
Sistemātiskos kavētājus vajadzētu likt sabiedriskajos darbos, lai rubī.
-nu kaada vinja naba,ja ar sab.transp.parvietojas?nedomaju,ka vinja speciali Tevi kaveeja..un Tu jau to autobusu vareeji pirmaak apdziit,zinot,ka taada situacija atkal var buut....,bet....varbuut tas Tavs labais liktenis,kas uz minuuti Tev lika piebremzeet!?..
Ta ir nekauniba-un tadu netrukst..............
Viņas dēl nakts...
Miegu lai izgulētu...
Viņas dēl saule uzlec Laikā....
Steidzaties ...nelaimīgie...
Pulkstenī skatoties...
Reizē nonāks galā
...šoferīši ir labi, zina sieviņas ieradumu, parādīt Sevi...
Nav viņai kur vēl varu demostrēt.
Tirāne...
Nekad nevajag otru apvainot šitā. Tu neko par to cilvēku nezini. Varbūt viņai ir kāda smadzeņu kaite, ka viņa tāda bremze. Ne jau visas slimības ir ārēji redzamas.
Pieņem to kā lietusgāzi nelaikā, necepies. Nav vērts. Labāk padomā, ko pati varētu uzlabot sevī.
...nu ja viņa apstātos vel un krāsotu lūpas, tad gan, bet tā nu nekas īpašs, ne jau trakāk par tiem kas visu ceļu skaļā balsī runā pa mobilo....it kā man interesētu viņu problēmas
Nu tad nav ko sasmaidīties- katrs iet savu ceļu...
varbūt viņai ir veselības problemas un nevar paskriet,no malas jau viegli teikt
Nu, kamēr tās PASAULES NABAS par tādām jūtas paši sevī, lai viņiem tas prieciņš tiek, ja akurāt nevar bez lielummānijas iztikt....bet, ja viņu iedomātais oreols ap patukšo galvu jau sāk traucēt citus, tad jau smaidīt vairs negribās..........
Tur tev piekrītu- vainu meklēšanā mēs visi esam meistari- sevišķi svešu vainu. Laikam biežāk jāatceras sliekas- strīdās viena ar otru, kamēr attopas, ka tas taču ir mans otrais gals.
Un vai kāds tad tos spēj mainīt???? Un ja nē, vai vērts par to pukoties? Katrs esam kāds esam un nevienam nav pa spēkam ko mainīt, ja nu vienīgi katram pašam. Tikai mani tracina cilvēki kuri no paša rīta jau sāk vainu meklēt citos pat nezinot notikušā iemeslus......
Bet ir jau, Lāci, cilvēki, kuri regulāri kavē, vienmēr. Un vai tad mēs neesam mainītās lomās? Jo, redz, Man vienmēr ir iemesli, kuru dēļ citi var pagaidīt, Man nekad nepietiek laika- citi savu lai šķērdē...
Te parādās kas cilvēkam ir patiesībā svarīgs... Varbūt ka šai sievietei vajadzīga palīdzība, jo nespēj paskriet, varbūt viņai mājās problēmas kuru dēļ nevar laikus iziet, bet galvenais ir ka MAN - īstenam pareizajam tas krīt uz nerviem, jo ES no tā varu ciest.... te jau var redzēt to cīņu par taisnību un godīgiem....
Varēja jau pabraukt pretī- būtu ātrāk.
NE VISI VAR PASKRIET...
Es arī nevaru paskriet, tādēļ labi saprotu, cik stulbi cilvēks Tevis aprakstītajā situācijā jūtas
Mekle saldo noslepumu krumu,korintes zinas visu...Kleopatra...