Ši dienā, ši nakts, ši pasaule,
Es dzīvoju...,
Katru sekundu, katru stundu, katru mirkli, katru elpu,
Es mīlu...,
Es skatos uz neuzkurieni, atkal redzu rītausmu,
Es skrienu no sevis, un manis jau nav...,
Nav mīlēstības, nav sapņu, un nav man vairs cerību..,
Tikai dzīve, tikai mīrklis, priekš manim?..
Priekš tevis!
Atslegas vārdi: Priekš tevis0
Līga,tici,vai nē,bet es jau esmu direktore
Tikai pajokoju,tie pēdējie divi vārdiņi manī velniņu pamodināja
Nu, Maija, kad tu būsi direktore un sāksi dzīvot priekš sevis...nezinu, nezinu...
Paldies,priekš manis nevajadzēja,dzīvo priekš sevis,tā būs pareizāk
.."priekš manim", Dzejniec, bišku latviskāk būtu: "priekš manis"; zinu- SĪKUMS iekš NEKO; dzēs laukā, droši; es sū... nekašājos, pēc.....:D
mošk kādu multeni paskaties, ko? sniegbaltīte un 5 rūķīši, piemēram (tie pēdējie divi stāv uz šuheri)
....mīlestība kas aizgājusi....un nav atstājusi cerību.....atstāj iespēju jaunai mīlestībai....
Tā apcere par dzejoli...un ko tur saskatīju...
Jā,- izklausās skaisti.... ceru, ka autorei nekad nepienāks reizīte - nebūt pasaulē.
Visi redzēs, ka viņa ir pasaulē, ...bet viņa pati nebūs pasaulē.
SKAISTI?????
Zaudēt pilnīgi savu patību???? Arī viņam, tam, kuram esi gatava atdot sevi līdz tam: "manis jau nav....; viss- tikai priekš Tevis!", kas atliek??- protams, ka bēgt.
Manis vispār vairs nav...
....esmu kļuvusi Tu...
Mana psaule- Tu
Kad Tevis nebūs- zudīšu Es, jo Es esmu Tu...
( skaisti izklausās, bet, lai nedod dievs - līdz reizei...)