Skaistākais vēl priekšā
19. jūn 2012. 17:38
Kad mostas daba,es ar tai līdzi,
Tik daudz,kas darāms,priekšā mums.
Kaut reizēm tumšs ,bet Tu man spīdi,
Jo tāds ir paša vēlējums.
Agrās putnu balsīs ieklausoties,
Diena uzmet lūpās smaidu..
Dzestrā rasā mazgājoties,
Vieglāk paņemt to ,ko gaidu.
Gaiss tik dzidrs,ka gribas kliegt,
Ne dusmās,bet priekā lēkt.
Mīļu smaidu,labrītiņu sniegt,
Jauku dienu novēlēt.
Sauju mīlestības nēsāt līdz,
Nav tas grūti,un nav ar smagi.
Domās katram jāpalīdz,
Lai ikvienam vienmēr labi.
Atslegas vārdi: dzeja18356
Komentāri (9)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Vaira v. 21. jūn 2012. 16:48
Dzēsts profils
20. jūn 2012. 19:02Nu tā tik dzīvot ar prieku un smaidu!
Argods K. 19. jūn 2012. 21:40Man ir tas vecums,kad sākas otra jaunība, tikai citā kvalitātē.
Dzēsts profils
19. jūn 2012. 20:32Izskatās, ka Tev tomēr nav nekāda Vaina Dzīvē!...esi spārnos....
Argods K. 19. jūn 2012. 17:58Viss man nepienākas,jo esam visi ar kļūdām.Dzīve ir par īsu,lai būtu pati pilnība.
Dzēsts profils
19. jūn 2012. 17:54kļūdas neviens nepamanīja, vai ne?:)
Dzēsts profils
19. jūn 2012. 17:53skak, ka ar savām labajām prasmēm nepiesaisti te visus pozitīvos tēlus:)
Argods K. 19. jūn 2012. 17:50Ir daudz pozitīva dzīvē,tik jāmāk to ieraudzīt un piesaistīt.
Dzēsts profils
19. jūn 2012. 17:43cik jauki...beidzot cilvēks pretī , kas prot priecāties:)