Jā....Sonjai ir liela taisnība.

..Un nevajag - arī, ne glābējjostu, spilvenu, ne tērēt savus spēkus un laiku. Atkarīgais ļoti reti ir gatavs atzīt, ka tāds ir. Ja tā notiek- tad arī talākais ir viņam pašam - un tikai viņam pašam - jādara.. Jādefinē- esmu atkarigs, man ir vajadzīga palīdzība, pašam jāmeklē- kur to palīdzību var saņemt, pašam jāiet un jāsaņem. Nekādi pastarpināti palīgi- sieva, mamma, ģimene, draugi , kolēgi- nekādi citi motīvi, piemēram- ja nebeigsi dzert- šķiršos, iešu prom, izmetīsu no darba- nestrādās. Tāpat- ir jārēkinās, ka atkarība  būs problēma visu mūžu- tā  nekur nepazudīs, uzmanīties vajadzēs visu laiku. Dzeršana ir ceļš , kuru ejot, cilvēks ātri un salīdzinoši viegli saņem patikamas izjūtas- kādas nu viņam ir vajadzīgas, ja viņš nonāk pie domas- man dzīvē alkohols nav vajadzīgs, tad- ir jāliek vietā kaut kas- kaut kas tāds , kas tapat raisa patikamas izjūtas...Bet - jēga no visa smagā darba ar ārstēšanos, sevis izprašanu - būs tikai tad, ja cilveks to celu ies pats- no sākuma lidz - uzvarošajām beigām..

Es savu tuvinieku izārstēju, tagad jau 5 gadus dzer tikai ūdeni