Vienu vakaru sēžu vienā no Rīgas alusdārziem, sūcu bairīti, vēroju cilvēkus. Pie letes stāv viens vīrišķis, no mugurpuses trenēts vecis, no priekšpuses - savu krāniņu droši vien tikai spogulī var saskatīt Karoče, kaut ko gaida. Kā tad, pienāk Bārbija, kājas no padusēm, platformenes, blondi mati, teorētiska kleitiņa. Apkrīt tam alusvēderam ap kaklu un bučo nost. Tad es padomāju par mums , večiem, jo tizlāki paši esam, jo smukāku Bārbiju vajag.
Bet tas tikai sākums, īstens kultūršoks parādās vēlāk.
Pie stūra galdiņa piesēdās, varētu teikt iegāzās, četras sievietes, skaļas, rupjas, iereibušas, ākstīgas un.... Pat nevaru ta pieklājīgi pateikt kādas. Nu, viss, ko nevajadzētu izcelt, bija maksimali izcelts.
Viena sēdēja ar muguru pret mani un demonstrēja uz puspēcpuses nomukušus džinsus, dibenrievu un stringus, dažas kailas tauku krokas, nospīlētu topinu un mugurā un plecos iegriezušos krūšturi, un mati vēl palmiņā uz galvas sasieti.
Viena būtne, kas sēdēja man pretī un neatlaidīgi uz mani blenza, izskatījās tā puslīdz, ja nebūtu notecējušās kosmētikas. Divām varēju novērtēt tikai profilu, bet es to vairs neaprakstīsu, apmēram kā pirmā aprakstītā būtne būtu noklonējusies
Baiss kvartets.
Un nevajag mani tagad lamāt.
Man patīk sievietes ar formām, kuras nav drēbju pakaramie. Un sieviete ar kuplām formām var izskatīties pievilcīga un skaista, ja pati tāda jūtas, un seko tam kā izskatās, bet šis kvartets....
Koroče, es neizdzēru savu alu un aizgāju, jo šis kvartets ar savu pi....pī..... leksiku, zviegšanu un atbaidošo koķetēšanu nerosināja uz palikšanu.
Atslegas vārdi: Dzīve38617, attieksme3443, saskarsme.17
uzvedībai ir psiholoģisks izskaidrojams-
Rupjums valodā- cīņas veids par būšanu- Mēs Arī Esam pasaulē- Mums arī tiesības tādas pašas!
Max, ja aliņš auksts, vispirms izdzer- atvēsināsi sakarsušo prātu... Tikai nesaki atkal, ka man pēdējais vārds...uzraksti, kad nolemsi, ka pēdējais būs tavējais- es apklusīšu( piedod, jo esmu diezgan komunikabla)
ASV tādas ir papilnam- Visu sapņu zemē....sevišķi melnādainās
hamburgerīši pildīti ar speķi, sieru, desiņu, salātu lapiņa- minimāli.
Vai ne, Anda? Atnākušas atpūsties.Malaces- par spīti apaļumiem un nelabvēļiem jūtas forši!
alinu bûtu pràtiigàk izdzert,pirms pateikt..
...itkā viņas pašas nezina savas prioritātes...ja reiz tādas atnākušas.
a ja pateiktu,ka pakala velas àrà..,bruktu virsû?
Smuki aprakstiiji,sajûta ka pabiju Rigà!
Ja tik traki ir, Lauma, tad tiešām jāpamaina vieta...
vinjsh vnk churaat gribeeja....DDDDD
Jācer, Anda, ka tevi ar varu neviens nespiež to darīt...
Pats zinu...
Es saprotu, Līga..katram ir savs dzīves stāsts..es jau neko nesaku. Taču, ko var darīt, ja no dabas esmu jūtīga uz smakām.. Tur neko ar sevi nevaru padarīt..Uzreiz metās slikta dūša..
...badā nomirtu- ar viņām negulētu....
Anda- viņas jutās pilnīgas - tas vien jau ir labi...Tātad laimīgas...kāpēc Raitim nepatika?
Es Lauma, reiz autobusā apsēdos tādam cilvēkam blakus. Zini- bija vērts. Tādus dzīvesstāstus ļoti reti dabū dzirdēt...
un rīkojās saskaņā ar sevi, galvenais- pašas apmierinātas...
Iespējams, izdzer visus Bailīgo atstātos aliņus
...un viņas To apzinājās....
...viss viņās saskanīgs- vārdi, darbi, vizuālais- Ideālas Bārbijas- ļoti Pilnīgas Bārbijas.
Izlasīju rakstu, interesanti aprakstīji!
Nu ko lai saka..tāda tā dzīve ir..pietiek tik pasēdēt kaut kur un pavērot apkārt. ne to vien ieraudzīsi.
..Reiz Rīgas autoostā iegāju kafejnicā, paņēmu tēju un smalkmaizīti, gribējas tā lēni velkot laiku līdz savam atējošam autobusam ievilkt elpu ..Tā lēni dzerot tēju. skatos uz cilvēkiem.. Viss ir labi, līdz ieveļās vīrietis-bomzis, bet man liekas, ka smaka gāja viņam pa priekšu.. Lieki teikt, ka mana tēja un neapēsta maizīte palika uz galda un es kā lode no tās kafejnīcas prom..