No dzīves norakstīts.

1. jūl 2012. 13:28

Vienu vakaru sēžu vienā no Rīgas alusdārziem, sūcu bairīti, vēroju cilvēkus.  Pie letes stāv viens vīrišķis, no mugurpuses trenēts vecis, no priekšpuses - savu krāniņu droši vien tikai spogulī  var saskatīt Karoče, kaut ko gaida. Kā tad, pienāk Bārbija, kājas no padusēm, platformenes, blondi mati, teorētiska kleitiņa. Apkrīt tam alusvēderam ap kaklu un bučo nost. Tad  es padomāju par mums , večiem, jo tizlāki paši esam, jo smukāku Bārbiju vajag.
Bet tas tikai sākums, īstens kultūršoks parādās vēlāk.
Pie stūra galdiņa piesēdās, varētu teikt iegāzās, četras sievietes, skaļas, rupjas, iereibušas, ākstīgas un.... Pat nevaru ta pieklājīgi pateikt  kādas. Nu, viss, ko nevajadzētu izcelt, bija maksimali izcelts.
Viena sēdēja ar muguru pret mani un demonstrēja uz puspēcpuses nomukušus džinsus, dibenrievu un stringus, dažas kailas tauku krokas, nospīlētu topinu un mugurā un plecos iegriezušos krūšturi, un mati vēl palmiņā uz galvas sasieti.  
Viena būtne, kas sēdēja man pretī un neatlaidīgi uz mani blenza, izskatījās tā puslīdz, ja nebūtu notecējušās kosmētikas. Divām varēju novērtēt tikai profilu, bet es to vairs neaprakstīsu, apmēram kā pirmā aprakstītā būtne  būtu noklonējusies
Baiss kvartets.
Un nevajag mani tagad lamāt.
Man patīk sievietes ar formām, kuras nav drēbju pakaramie.  Un sieviete ar kuplām formām var izskatīties pievilcīga un skaista, ja pati tāda jūtas, un seko tam kā izskatās, bet šis kvartets....
Koroče, es neizdzēru savu alu un aizgāju, jo šis kvartets ar savu pi....pī..... leksiku, zviegšanu un atbaidošo koķetēšanu  nerosināja uz palikšanu.

Atslegas vārdi: Dzīve38617, attieksme3443, saskarsme.17

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (108)

Dzēsts profils 1. jūl 2012. 15:25

uzvedībai ir psiholoģisks izskaidrojams-
Rupjums valodā- cīņas veids par būšanu-   Mēs Arī Esam pasaulē-   Mums arī tiesības tādas pašas!

Dzēsts profils 1. jūl 2012. 15:24

Max, ja aliņš auksts, vispirms izdzer- atvēsināsi sakarsušo prātu...   Tikai nesaki atkal, ka man pēdējais vārds...uzraksti, kad nolemsi, ka pēdējais būs tavējais- es apklusīšu( piedod, jo esmu diezgan komunikabla)  

Dzēsts profils 1. jūl 2012. 15:23

ASV tādas ir papilnam- Visu sapņu zemē....sevišķi melnādainās
hamburgerīši   pildīti ar speķi, sieru, desiņu, salātu lapiņa- minimāli.

Dzēsts profils 1. jūl 2012. 15:22

Vai ne, Anda? Atnākušas atpūsties.Malaces- par spīti apaļumiem un nelabvēļiem jūtas forši!  

max m. 1. jūl 2012. 15:20

alinu bûtu pràtiigàk izdzert,pirms pateikt..

Dzēsts profils 1. jūl 2012. 15:19

...itkā viņas pašas nezina savas   prioritātes...ja reiz tādas atnākušas.

max m. 1. jūl 2012. 15:17

a ja pateiktu,ka pakala velas àrà..,bruktu virsû?

max m. 1. jūl 2012. 15:16

Smuki aprakstiiji,sajûta ka pabiju Rigà!

Dzēsts profils 1. jūl 2012. 14:58

Ja tik traki ir, Lauma, tad tiešām jāpamaina vieta...

Elitá K. 1. jūl 2012. 14:58

vinjsh vnk churaat gribeeja....DDDDD

Dzēsts profils 1. jūl 2012. 14:57

Jācer, Anda, ka tevi ar varu neviens nespiež to darīt...

Vasilijs P. 1. jūl 2012. 14:55

Pats zinu...

Dzēsts profils 1. jūl 2012. 14:55

Es saprotu, Līga..katram ir savs dzīves stāsts..es jau neko nesaku. Taču, ko var darīt, ja no dabas esmu jūtīga uz smakām.. Tur neko ar sevi nevaru padarīt..Uzreiz metās slikta dūša..

Dzēsts profils 1. jūl 2012. 14:55

...badā nomirtu- ar viņām negulētu....

Dzēsts profils 1. jūl 2012. 14:48

Anda- viņas jutās pilnīgas - tas vien jau ir labi...Tātad laimīgas...kāpēc Raitim nepatika?

Dzēsts profils 1. jūl 2012. 14:47

Es Lauma, reiz autobusā apsēdos tādam cilvēkam blakus. Zini- bija vērts. Tādus dzīvesstāstus ļoti reti dabū dzirdēt...

Dzēsts profils 1. jūl 2012. 14:40

un rīkojās saskaņā ar sevi, galvenais- pašas apmierinātas...
Iespējams, izdzer visus Bailīgo atstātos aliņus   

Dzēsts profils 1. jūl 2012. 14:38

...un viņas To apzinājās....

Dzēsts profils 1. jūl 2012. 14:38

...viss viņās saskanīgs- vārdi, darbi, vizuālais- Ideālas Bārbijas- ļoti Pilnīgas Bārbijas.

Dzēsts profils 1. jūl 2012. 14:21

Izlasīju rakstu, interesanti aprakstīji!
Nu ko lai saka..tāda tā dzīve ir..pietiek tik pasēdēt kaut kur un pavērot apkārt. ne to vien ieraudzīsi.
..Reiz Rīgas autoostā iegāju kafejnicā, paņēmu tēju un smalkmaizīti, gribējas tā lēni velkot laiku līdz savam atējošam autobusam ievilkt elpu ..Tā lēni dzerot tēju. skatos uz cilvēkiem.. Viss ir labi, līdz ieveļās vīrietis-bomzis, bet man liekas, ka smaka gāja viņam pa priekšu.. Lieki teikt, ka mana tēja un neapēsta maizīte palika uz galda un es kā lode no tās kafejnīcas prom..  

Autorizācija

Ienākt