test1
3. jūl 2012. 01:31
Skumjas remdināju reibumā,
Prieks izkalta paģirās.
Pret sevi dziļā riebumā
To prāts rūgti atģidās.
Es bēdas nogremdēju,
Nē, drīzāk slīcināju,
Kad vīnā tās remdēju
Un reizē nīcināju
Nu dzeru es tik tēju
Un sen jau nicināju
Šo baismo netikumu.
Atslegas vārdi: dzeja18356
Komentāri (2)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Roberts V. 4. jūl 2012. 22:01Nesaporotu kapēc būtu jādzer prieka pēc.
Alkohols, manuprāt, ir domāts tam, lai aizmirstos.
Bet dzert tomēr vispār nevajadzētu. Ja esi stiprs tad no tā, protams, vari atturēties.
Elitá K. 3. jūl 2012. 01:41ja kompaanijaa,priekaa,piedziivojumu peec-tad,domaju,var iedzert,bet,ja beedas slicina pie tam viens-tad jau laikam tas ir alkoholisms.......