It kā mēs te pārsvarā esam pieauguši cilvēki, kas rakstās -čato Amigosā, jau cienijamu vecumu sasnieguši, tak nāktos to neaizmirst. Ne uz visiem tas attiecās, bet uz nedaudziem, bet konkrēti izcelšu vienu pārīti. Kā arī vajadzētu neaizmirst par jauno paaudzi, kura vēro un mācās, -kā tā pasaule veidota un kādā sabiedrībā tie aug. Vai spējam apzināties savas muļķIgās kļūdas, rīkojoties savos blogos? Bērnišķīgās izteiksmēs, kas izpaužās savstarpējā attieksmē, kā personīgās negācijas un antipātijas izpaužot uz citiem cilvēkiem, kad paši tai pat laikā nespēj pret sevi attiekties paškritiski un rakstīt par sevi, lai cik arī sevi uzskatītu neciliem, var jau ar to paš padižoties. Es saprotu, ja cilvēks ir neapmierināts par kaut ko, vai pats ar sevi, -nu tad vienreiz izsaki, ja tevi nesaprot, rīkojies, tiecies ar psihalogiem un izrunājies! Nu nekādigi neizprotu tādus cilvēciņus, kuri uz vienu kritiku, neatlaidīgi velta simtiem blogu, kā bērns mēdoties! Cik tad var te atkārtoties anonīmi varoni tēlot? Esi tak vecis, izlien no savas slēptuves. Vai kas tu tāds nebūtu, bet nelga pēc pilnas programmaas Paties!
Es neskartu šo tēmu, ja apkārtējie to paši manītu un pakaļ nedancotu... Vai tiešām mūsu sabiedrība tik nenobriedusi, ka atbalsta glupības un bērnišķīgumu, kā tādu klaunnādi?
Mani tas lierā mēra netracina, bet uztraucos par kopējo mūsu Latviešu tēlu. Es bieži un daudz vairāk paklusēju nelikdamies ne ziņas, bet kad tas viss izstiepjas līdz bezgalībai, uzskatu, ka laiks tam pievērst uzmanību. Pamēģināju vakar atbildēt ar to pašu, rezultāts, -tas kā saldais ēdiens kašķīgajiem. Klusēju, tie tik turpina savā inercē savu nepatiku izrādīt. Nu tak attopamies vienreiz un iztiekam bez publiskas mēdīšanās. Ja tevi tas tomēr aizrauj, ej tak uz zooloģisko dārzu un meklē sev līdzīgos! ...
Atslegas vārdi: tava sirdsapziņa0
Kā kļūt par LATVIETI !
Labunakti !
Nuja - vieglākais variants ne vienmēr tas sliktākais ...
Nemšu tavu ieteikumu, par ceļamaizi. Paldies. Un visiem ar labunakti
kuku trāpīgi..ko nevar pavelt malā, tam kāp pāri.. jeb, ko nevar izmainīt, maini savu attieksmi..
Nu labi...kāp baļķiem pāri , bet nemēģini viņus no ceļa nostumt - darbs kaitīgs veselībai
Nē Ku ku, vairs mani neviens nespēs pielīdzināties citu jēlībā un nenolaidīšos līdz zemisko pārīša pukaiņa un zz līmenim, jo tikko tu man ļāvi izkratīt savu sirdi, nu varu tīrs turpināt savu ceļu. Vēl viņi piedošanu parādā Skarletai.
Nu tad uz priekšu , kamēr atkal kāds baļķi ceļam priekšā nogāž ...
Nu redz Ku ku, es pagriezu muguru tiem abiem, nobloķēju, lai nekràtu viņu šmuci savos blogos. Ilgi izlikos ka neredzu ko tie dara, klusēju un rakstiju savus novērojumus dabā. Bet kad nemitīga ēna gulstās no cita bloga pāri man, tad atliek reizēm par to izrunāties. Nu protams, mēs iesim uz priekšu un atpakaļ vairs neskatīšos, bet man tagad ir vieglāk, ka kāds ļauj man izteikties un vairs pie tā neatgriezīšos. Paldies Tev.
Tiešām,vai tas tik ļoti traucē...drīzāk jau interese ir pārāk liela,ka zināmas visas nianses...
Vai Tevi tas traucē ? Trešo nevar iesaistīt - ja viņš pats neiesaistās ..
Ja pùkainis ir tas pats Jānis A un ZZ Inga T, bet par ko neesmu es gluži pārliecināts, jo savus datus tie pilnībā ir sagrozijuši. Tad runa ir par viņiem, cilvēkiem, kuriem jau gadi ir pāri piecdesmit, bet ņemās, kā aptrakuši pusaudži. Vai nu tiem ir pārlieku zema pašapziņa vai nu sirgst ar mazvērtības kompleksiem! Kad diviem, vienam ar otru nepietiek, bet jāiesaista vēl trešais savas pašvērtību pacelt, to es neizprotu?! Piemērs jau bija, kad Inga ievietoja savu paškailo foto, ko Jānis mīl darīt, fotogrāfēt visos rakursos ZZ, tad te tik tiešām rodas jautājums, vai viņiem visi ir mājās?
Un kādam atkal gribas pasauli lāpīt...
Nu kā lai to ņem - kādam vrabūt gods ir citus apcelt , un sirdsapziņa neļauj tādu izdevību garām palaist ...
Ja tas nav meža lops vai akvārijas īpašniece, bet cilvēks, tad tam jābūt i sirdsapziņai un pašcieņai. Ja pratīs tie cienīt citus, tad viņi pazīst, kas ir sirdsapziņa un pašcieņa.
Tūlīt pajautāšu bloga autoram - viņš apsolījās nosaukt tos nikus ...
Nu , Old Wave - kuri tie ir ?
Nezinu, vai ir jēga apelēt pie sirdsapziņas. Katram pašam ir jāiziet tās stadijas cauri, lai saprastu, ka ir arī interesantākas un saturīgākas nodarbes, sarunu temati. Kādam mērkaķošanās varbūt ir starpposms, kādam uzvedības stils visai dzīvei.
Par kurām personām tad īsti ir runa,Savsem kuku?
Katram ir sava izpratne par pašcieņu un sirdsapziņu ...
Mēģināt tak var, a varbūt viņos abos vēl ir saglabājusies pašcieņa un kripatiņas sirdsapziņas. Es tak esmu tikai cilvēks, vai nē? Tā tad ir jāciena mums viens otru, jo Latvija ir maziņa un katrs latvietis grib justies savā mājā, kā mājās.