Dana, es arī par to pašu cenšos atgādināt.
Bet Piena R. Bet novecojašās un vecās patiesības apzīmējumus sen bija laiks nomainīt, lūdzu.

KĀPĒC ŠEIT CĪNĪTIES UN AR KRĀNIŅIEM MĒRĪTIES?

Kā mēs katrs uztveram gaisīgumu...Konsekvencēm jābūt, bet vienmēr atstājama telpa interpretācijām un pieļaujamībai...turklāt visinteresantākais atnāk tad, kad konsekvences sašķobās- un tad tu saproti- oooo! cik labi, ka nebiju rāmja muļķis! Ir jau vēl tas, ko sauc par intuīciju un spontanitāti- tās ir tādas nedefinējamas sajūtas, kas izrauj cilvēku no maisa, ja vien vi;ņš savam maisam galu ir turējis vaļā...

Cieni manu neatkarību un savdabību , un es cienīšu Tavējo !

Principi arī var būt mainīgi - pat akmens ar laiku sadrūp un dzelži sarūsē   ...

Nost ar rāmjiem, tādus dēvē par konservatīvistiem, bet pie kautkādiem principiem ir jāpieturās. Gluži par gaisīgu nav japaliek ...

Man grūti saprotams pieņēmums, ka cilvēkam jābūt kaut kādā rāmī iebāztam...jā, manuprāt viņš ir mainīgs- tas arī ir viņa lielākais interesantums šajā pasaulē...Cik liels un neizdibināms ir izplatījums, tik cilvēks...un labi vien ir, ka tā- lielisks stimuls turēies, vienmēr būt jaunam un atklāsmes ilgu pilnam.

Un kas par to - ja cilvēks mainīgs piedzimis , neviens viņa mainīgumu neapturēs  

Ùdeni liet Jānis (pūkainis) maistars ...    Par to varēja pārliecināties, palasot viņa argumentus, -kažoku mainija ik pēc katra komentāra, dialogā ar erudītiem,  locijās kā tāds zutis glumš, kā jau noraksturoja viņa neatvairāmā ceļabiedrene zz ...    

Man, Ineta, patīk tieši tāda vide- ar cilvēkiem, dzīviem, daudzveidīgiem, dažādiem, kādi mēs visi esam šajā raibajā pasaulē..

vieglas vārsmas par sasāpējušo..
es dažkārt brīnos, cik cilvēki daudz laika ziedo, lai spēlētu kādu lomu(lomas), zinot, ka tas ne pie kā nenovedīs un viņš neko neiegūs, drīzāk zaudēs (realitātes sajūtu, cieņu, uzticēšanos, draugus...).
No tās pašas būšanas i-neta vidē daudzos un dažādos profilos... te taču paies 100 vientulības gadi, jo sapratīsi, ka citi nerunā konkrēti ar to vienu, kas viņš īstenībā ir, tātad tas viens īstais un patiesais nevienam, pat pašam tā īpašniekam nav vajadzīgs?!!!

Es cienu citu cilvēku privātumu , manis pēc viņi varbūt kas vēelās - kaut vai izmirušie dinozauri ...  

Nepiekabinās...pie Sev atklāta tēla...bet kāda ir būtība? Vai to maz kāds var pateikt? Ja nu vienīgi grāmatas tēlā...statiskā...Lai gan arī tad pavērsieni atkarīgi no lasītāja  

Vairāk vai mazāk, bet pie atvērta tēla -neko lieku vairs nepiekabinās ...

Kaut kāda dīvaina sajūta- reizēm...liekas- esi bez maskas, bet ir tik daudz kā neatklāta...

Visiem cilvēkiem ir ko slēpt ....

Ne katrs spēj atzīt, ka bez maskas cilvēkam nav ko slēpt ...

Ja viņš ir ieradies karnevālā bez maskas, tad brīnās citi...

Iierodas cilvēks karnevālā bez maskas un brīnās - visi apkārt prātā sjukuši ...