Lai top , Egil ...

kas ir dzejas autors un ja tā esi tu vai nau iebildumu ka top dziesma

Dāvanas ir patīkami gan saņemt , gan dāvināt ...

Paldies...

Paldies par dāvanu - skaisto dzeju !  

Man personīgi Gunas izteiktā doma ir ļoti skaidra, turklāt ietērpta skaistos vārdos un ritmā.       

Ja vēlies daudz ko pateikt, raksti vairākus darbus un padari tos gaumīgus. Balanss ļauj radošajam darbam būt izteiksmīgam un efektīvāk pateikt savu domu. Tieši to taču rakstnieks vēlas, ne?

Tēlu skaitu (mēs izveidojam vienu tēlu, tad vēl vienu, vēl vienu, vēl vienu, un mūsu darbs pārtop par tēlu datubāzi, kas, iespējams, bieži pašam darbam neko nedod. Ja ieliekam noteiktu tēlu darbā, tam jābūt ar mērķi

Par ko tu domā tagad? Iespējams, cik nesaprotamas un bezjēdzīgas ir šīs rindas! Tad uzraksti to, kur tavā rakstnieka dzīvē ir atvēlēta vieta domai! Vai tā ir vienkārša reakcija smadzeņu iekšienē? Vai tā ir kaut kāda mistiska saikne ar radošo Dievu? Lai kā tur nebūtu, doma ir enerģija, kas ļauj tev būt rakstniekam! Un tas ir pārsteidzoši iedvesmojoši!

Bez domām nav nekā! Ierastajā realitātē mēs varam būt vienkārši masas pārstāvji, kas seko skaitļiem (cenām, rēķiniem un datiem) un viedokļiem, tomēr rakstnieks nevar būt masas pārstāvis, viņš ir domu veidotājs. Patiesībā šīs iluzorās domas rakstniekā veido paralēlo pasauli, kas nepārprotami ienes sava stāsta druskas realitātē. Ar domām rakstnieks kļūst par mūžīgo meklētāju – kamēr doma nav pierakstīta, tā klejo dažādos apziņas līmeņos, līdz pārtop par skaidri definējamu matēriju!

..................................

Rakstīšana nav tikai sēdēšana pie lapas, līdz dibens notirpis un acis arvien biežāk aizmaldās uz ērtās gultas puses.  Pastaigāšanās pa savas pasaules filiālēm noteikti to atsver. Izgatavo kalendāru ar pasākumiem, kurus vērts apmeklēt, un piefiksē, cik daudz uzrakstīts pirms un pēc tiem. Nu, kā ir?

Galu galā – ar ko gan nepublicētie autori ir sliktāki par jau izdotajiem? Neko. Tā ir tikai laika atstarpe, kas jāpārvar. Tā kā marš pie darba! Un vismaz reizi nedēļā vai divās izbāz degunu ārā, dodies pie sev līdzīgajiem. Kas zina, pie kādiem impulsiem, idejām un iedvesmas var tikt! Tā pati pastaigāšana pa grāmatnīcu ir labs laika ieguldījums. (Tur var doties arī radošā izsīkuma brīžos) Palūkojies uz šo rakstnieku meku, papīra un drukas smaržu pasauli! Vai rodas tirpiņa pakrūtē, ka arī tavs vārds labi izskatītos uz kādas grāmatas muguriņas? Tas ir atkarīgs tikai no tevis.

Lasīt komentu 23 .17 ...

Vislielākais pārsteigums bija atklāsme par vēlmi – gribu izdot grāmatu!

Ar pārkopētiem textiem nerunāšu , ja nav ko pašam teikt - attā !

Kāpēc? Tāpēc, ka nezinām, ko gribam. Es mēdzu sacīt, ka nevaru izlemt, ko darīt, jo man patīk tik daudz lietu, ka baidos aizšaut garām pareizajam variantam. Tad darbojos pēc loģikas, un šobrīd atrodos tur, kur esmu… Iespējams, ja jau agrāk būtu izlasījusi Vissvarīgāko jautājumu, man šādas problēmas nebūtu bijis! Tomēr tā ir pagātne – kā es jaunās atziņas varu izmantot nākotnē? Elementāri! Tās vienkārši jāpielieto ikdienas rutīnā (te es domāju to, ka no rīta pieceļamies, nomazgājamies, paēdam, kaut ko padarām, dienas beigās atkal paēdam, nomazgājamies un ēdam, un ejam gulēt).

Nu ko lai saka ..., dažas ir kā dāvanas , citas - nē ... Tu jau paC to zini , būdams rakstnieces tēlā .

Vismaz vienu reizi dzīvē mēs nonākam tādā situācijā, ka atrodamies izvēles priekšā. Tā ir gan publiska, gan privāta izvēle, kas jāpieņem. Kādas tās ir rakstniekiem? Un cik viegli ir tās izvēlēties?

Protams,ka miili "zvaigznes smaida.."
nenem galvà Guna,ieprieksh àkstiijos