Sievietes vēlēšanās sākumā ir vīrietis,lai pēc tam viņš piepildītu visas viņas pārējās vēlēšanās.
Nezinu,vai tiešām esam tik nespējīgas pašas piepildīt savas vēlēšanās.Un vai tiešām vīriešiem šķiet,ka viņi tikai tamdēļ mums vajadzīgi?
Atslegas vārdi: Attiecības38711
Nevienam neradās šaubas, ka viss ir kārtībā, jo viss patiešām bija labi, it kā pēkšņi visiem būtu no acīm norauti plīvuri, un mākoņi aizgaiņāti prom no saules diska. Cilvēki vairs nezināja, kas bija pirms, neprātoja, kas nāks pēc – viņi beidzot sajutās brīvi!
Divās ielas pusēs katrs pie sava planšetdatora sēdēja Viņš un Viņa, nezinādami, ka raksta viens otram, līdz piepeši savos ekrānos viņi ieraudzīja viens otru. Abi atskatījās, datori viņiem izkrita no rokām, un viņi satikās ielas vidū uz zebras, un apskāva viens o
Pie avīžu kioska kāds paņēma laikrakstu un pārsteigts lasīja pirmajā lappusē visskaistāko dzejoli, par mīlestību – un viņš no prieka sāka raudāt. Kad viņš iebāza roku kabatā, lai samaksātu par avīzi, viņš atrada tikai baltas papīra lapiņas, un samulsis noraudzījās, kā kioska pārdevējs smiedamies paņem vienu no lapiņām, un sniedz pretī divas tādas pašas baltas banknotes. – Jūsu atlikums! Lai jums skaista diena!
Es arī sev piekrītu .... Labunakti visapkārt !
Kas ûdeni pienesiis?!
Reiz pār Saulstaru pilsētu uzsniga miega sniegs – ikviens, kam pieskārās kaut viena pārsliņa, acumirklī sajutās, kā iegrimis dziļā miegā un nonācis sapnī. Sniegs pārklāja visu ar savu kluso pūkaino baltumu, aiznesis ļaužu prātus negaidītā sapņu valstībā. Nonākuši šajā sapnī, ļaudis devās tālāk savās gaitās, bet apkārt viss bija mainījies – kļuvis krietni baltāks, gaišāks, vieglāks. Piepeši cilvēki smaidīja, smējās, priecājās, jo visi sajuta sevī šo vieglumu, it kā visas līdzšinējās rūpes un ikdiena būtu bijušas tikai ļauns joks vai neizdevusies izrāde.
Nu ...varbūt kādreiz iepatiksies - ja paveiksies ...
Kuku,pilnīgi šobrīd Tev piekrītu.
vienam????hmm savu reizi..ilgstoshi man tas noteikti nedereetu...
Stràdà!
Rakstniece mûzà iegàjusi dzili!
Nuja - vislabāk ir vienam būt , no tā vien jau var laime piemesties .
Kopš dienas, kad pirmais neandertālietis sāka apdzīvot savu vientuļo alu, kopš rītos Radītāja lolotie saulstari maigi kā miglas taustekļi pārslīdēja koku vējā trīcošajām lapām un mēnessgaisma kā no kausa lēja savu nez kur bagātīgi sasmelto spozmi, saprātīgās būtnes pasaules uztverē būtiski mainījies nav itin nekas. Jau miljoniem gadu, cauri neskaitāmiem kariem, revolūcijām un apspiešanām cilvēkā mājo gan aizkustinošs sirds siltums, gan prātam grūti aptverams ļaunums un cietsirdība.
Zeme vienmērīgi turpina griezties. Spīd saule, zaros sadziedas putni, dzimst un aiziet veselas ļaužu paaudzes, mainās valsts iekārtas un gadalaiki, taču uz smaidu vai laipnu vārdu allaž tiek atbildēts ar to pašu.
Vienīgi ļaunums kā izsalcis vilks pret mēnesi gaudo pēc atriebes…
Kuku,es par šo arī nesūdzos.Nav jau obligāti kādam jābūt blakus,lai justos laimīga.
Mûlàpu gan nenem!
kur liksi?
ja taa padomaa visi tachu bez iznjemuma noveco..arii tiem kam to adu stiepj un piestiepj gandriz kuli pie kakla hahahha visi sakrunkojas..noveco un nomirst..man liekas jaizmanto tas laiks pa pilnu programmu kas mums dots..ja kas iespejams izdariit shodien..jadara..kas zin kas buus riit
Nākošā būs labāka !
Max,neesmu traka,bet iemīlēties kaut kas attur.Varbūt tās ir bailes.Negribēšana pamest konforta zonu.
Tagad, kad esi aizmirsis visas nepareizās domas, tu esi gatavs atrast sevi! No jauna, no veca, bet gatavs! Vajag atcerēties šādas frāzes:
Viss ir vispārīgs!
Teicies stipra esam!