Sametu visus, kas ir vēl palikuši kladē, nešķirojot. Varbūt kāds jau bijis, nezinu.
test 61
Vai velti centos dedzināt tiltus,
Ja tagad skrienu atpakaļ ?
Vai tiešām mani nesagaida viltus
Un pagātnes rēgi nevelkas nopakaļ?
test 62
No mana skatiena aizslīd kuģi,
Tie lēnām aiz horizonta zūd,
Ceļot prom, uz to klājiem būt,
Šeit man nav vietas, to mana sirds jūt.
test 63
Neaizver durvis, atstāj tās atvērtas,
Varbūt vēl vēlēsies atgriezties,
Neiaizklāj brūces, atstāj rētas,
Ja atgriezīsies, esmu gatavs paciesties.
test 64
Šovakar es ieklausos priežu šalkās,
Tās klusi Tavu vārdu čukst,
Un iegrimstu es bezgalīgās alkās,
Jo Tevis dēļ tik sirds man pukst.
test 65
Kapēc ceļat savu naida valni,
Ja mani prieka avoti jau aizsaluši,
Drīz visi jūsu ledus kalni
Būs manā priekšā sagruvuši.
test 66
Ko tik mums nenākas piedzīvot,
Ar Nāvi saskaramies gribot, negribot,
Un kādu šoku pēc šīs saskarsmes,
Mūsu trauslās, vājās sirdis nes.
test 67
Es gaismu redzu tālumā,
Kaut pilnīgas tumsas es skauts,
Šī gaisma vissvētākā bālumā,
Brīnos, ka vērot man ļauts.
test 68
Jūs darāt to, kas jums patīk,
Nevis tiecaties uz cildeno.
Kas cēls, bet grūts, jums apnīk,
Jums labāk iet ceļu košo, slideno.
test 69
Naktīs sniegs snieg skaistāk,
Tieši tumsā baltais laistās.
Ja pēc gaismas tumsu neredzētu,
Mūsu acīm nekas nemirdzētu.
Test 70
Nevēlos tumsā, kā citi krist,
Pa citu kauliem negribu brist,
Ne pāri darīt, bez iemesla sist,
Un līdz galam neidedzis dzist.
test 71
Pavēro sevi no malas, -
Kādi ir Tavi darbi,
un vērtē pēc skalas,
Kuru citiem lieto skarbi.
test 72
Par mūžīgi satrauktiem smīnu,
Kas dzīvo bailīgās vaimanās,
Ja to saprastu, tie gūtu izbrīnu,-
Uztraucoties nekas nemainās.
test 73
Viņš viņai aplika rotas,
Un citi domā, ka tā tam dārga,
Dažreiz nākas atzīt, ka
Mīlestība pret mantkārību vārga.
test 74
Lieks saviem draugiem ar kļuvis,
Tie aizmirsuši mani jau sen,
Es cilvēces gabals sapuvis,
Man nevajag atrasties ten'.
test 75
Drūmais dzejnieks mēģināja
Prieka rindas uzrakstīt.
Diemžēl dzejnieks nezināja,
Kur var prieku atrast īst'.
test 76
Tovakar piezvanīji man,
Tai naktī aizmigt nevarēju,
Šai jūtu, emociju plūsmā
Es gaužām smagi avarēju.
test 77
Man tējas krūze
Sārtām rozēm gleznota,
Tava krāšņā blūza
Iekārē ir greznota.
test 78
Kā starp diviem gladiatoriem,
Cīņa starp kedām un ledu rit.
Kaujas beigās zaudētājs krīt,
Kedas žūst uz radiatoriem.
test 78
Svecei uz galda atliek vien liesmot,
Tai dzist es skarbi aizliedzu,
Kad redzu, to viltīgi dziestot,
No jauna ar sērkoku to aizdedzu.
test 79
Lai ar vīnu reizē aizplūst
Visas pasaul's ciešanas!
Diemžēl lejot saldo vīnu,
Neiztikt bez sāpju leišanas.
Test 80
Naudu Tavai dāvanai
Šonakt nodzēru,
Pēdējos latus
Uz letes nobēru.
test 81
Tad, kad apgaismi sasniedz,
Daļu gaismas man pasniedz,
Lai es redzu vietu, kur
Dievi patiesību tur.
test 82
Vai iedvesmas trūkums vai slinkums
Ir panācis to, ka tik bieži
Mani dzejoļi pie pirmā panta stājas.
Un tad nāk posts, īsts trakums,
Kad gars tos pabeigt spiež,
Bet manas domas pārāk vājas.
Atslegas vārdi: dzeja18358
Tātad mums līdzīga gaume. Man arī patīk vairāk tādi.
Skarbākie ir labāki.
Diezgan pareizi saprati ;)
Cerot uz autora lénpràtiigu sapratni
man visvairàk patika:
Es gaismu redzu tālumā,
Kaut pilnīgas tumsas es skauts,
Šī gaisma vissvētākā bālumā,
Brīnos, ka vērot man ļauts./engeli redz?/
Tad, kad apgaismi sasniedz,
Daļu gaismas man pasniedz,
Lai es redzu vietu, kur
Dievi patiesību tur /slepenàs zinàshanas/
Naktīs sniegs snieg skaistāk,
Tieši tumsā baltais laistās.
Ja pēc gaismas tumsu neredzētu,
Mūsu acīm nekas nemirdzētu.
Naudu Tavai dāvanai
Šonakt nodzēru,
Pēdējos latus
Uz letes nobēru./a la Veidenbaums?/
Pavēro sevi no malas,
Kādi ir Tavi darbi,
un vērtē pēc skalas,
Kuru citiem lieto skarbi./esi gatavs(a)?/
Un vientulsh
Zirgabols,kam enas trauce
Sev omulibu
Lietaino so bauda.
Ari zirgi koz,
Ja nav laimes,
Vai sliktam saimniekam
Dzen vientulas musas
No skauta...
Dzeja tomer ir labāka,ja-izsāpēta.