Kāpēc tu vēl gultā ? Ak, slimo? Bet tik forši izskaties!
Ļoti gribas ēst. Tu guli, guli, gan jau es pats visu izdarīšu.
Kur mums makaroni? Kārbiņā ? Bet kurā – te viņas piecas?
Tu necelies, es pats atradīšu ! Nē, šinī milti. Šinī – cukurs ...
Kāda starpība- ko izbēru? Kaut kādi putraimi...
Kāpēc tu uzcēlies ? Es tak pats visu sakārtošu. Nu neuztraucies, ej gultā!
Paklausies, kur ir burku attaisāmais? Nē, atvilktnē nav.
Tu atkal uzcēlies? Tu tak slima. Kur tu to atradi? Es tur divas reizes skatījos.
Nu ej tak gultā, es pats visu izdarīšu.
Vai, iegriezu pirkstā. Vai mums ir joda šķīdums? Apsien man, lūdzu, pirkstu.
Vai, uzmanīgi, ļoti sāp. Galva reibst, iešu, apgulšos. Un atnes man analgīnu. Izslēdz televizoru. Atver logu.
Nē, omleti negribu, labāk pankūkas.
Aizver, lūdzu, virtuves durvis, slimniekiem vajadzīgs miers un klusums.
Atslegas vārdi: .........6
pat ja butu izvele
...Tev jau nav izvēles....
nu ne .es gatavoju tik drankigi ka pat necenstos neko uztaisit .
un del tadiem sikumiem ka sagriest pirksts nevienu netraucesu
...kas var būt jaukāks, kā būt noderīgam... savam sasirgušajam mīļajam....