Par ko gan mēs uztraucamies... Dzīve ir dzīve tikai kamēr tu to dzīvo, pēc tam tas ir nezinu kas, bet, domāju, ka laba tur ir maz.
Galīgi nav ienācis prātā, ka sava dzīvība ir jāsaudzē, ka par to īpaši jārūpējas. Tādi sīkumi,- sirds, aknas, nieres. Nez'kāpēc pirmā asociācija ir ar lopiņu orgāniem, ko ēdam. Man piemēram garšo zupiņa ar vistas kuņģīšiem...
Ok, bet šoreiz es domāju tos savējos, mūsu, cilvēka.. Domāju dzīve ir attiecības, mīlestība, garīgā pasaule, bet nekā no tā nav, ja tev nav aknas. Cik pagalam banāli un nemaz ne romantiski.
Tik ilgs ceļš ir iets, lai sasniegtu emocionālu izaugsmi, lai cilvēkus un visu apkārt notiekošo vērtētu garīgi, aizmirstu par materiālo pasauli, bet nu jāmainās atpakaļ, ja vispār gribi dzīvot. Varbūt labāk palikt tikai ar dvēseli, lai tā miesa iet pa gaisu, Dievs ar viņu.. ja vien būtu garantija, ka tā bez miesas vēl būšu ES.
Tāds punkts. Nez' kurā virzienā vispār domāt...
Atslegas vārdi: Dzīve38617
Neiedziļinies sīkumos un dzīvosi kā visi,te jau tā filosofija tavā teiktajā,kā satinies diegu kamols,kuru neiztīt.
es uztraucos tikai un vienigi lai butu paedis parejais naks pats par sevi
Tāpēc mani draugi vienmēr man novēl brīvību.
Veselība ,ja būs brīvība.
Mīlestība ,ja ir brīvība
Laime ,ja ir brīvība.
Tā visumā sakot ir dzīve bez kreņķiem
Dvēselei, ķermenim , 'prātam..ir jābūt harmonijā!..nav nemaz tik viegli to panākt!
Kamēr cilvēks nav saskāries pats ar kādām problēmām- n u šajā gadījumā- veselības, tikmēr jau viss - dzīve, attiecības , emocijas, izaugsmes- viss tiek pieņemts kā pašsaprotams.. .. dzīve reizēm itin smagi , bet pārliecinoši parāda- par ko patiešām ir jādomā.
Vislabāk jau būtu tā, ka viss ir līdzsvarā- gan ķermenis , gan viss pārejais.
Domā vien abos virzienos, tad arī būsi trāpījusi naglai uz galvas.