bēdīgs stāsts :(

8. aug 2012. 14:34

Atslegas vārdi: bedigs stasts0

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (20)

ginta k. 9. aug 2012. 14:16

I.@.e.2 --- nepatik nelasi   man galiv vng ko visi doma lai tik noliktu citus, es rakstu to kas man patik tapec nevajag!!!  

Dzēsts profils 9. aug 2012. 11:47

Sameklē jautrāku stāstu  

Dzēsts profils 9. aug 2012. 11:46

Tādi stāsti būs visos laikmetos, bet ko gaišāku un labāku varat pārspriest? pietiek tā ļaunuma visās malās, beidziet viens otru ķengāt

savsem k. 8. aug 2012. 21:21

Nekur viņi nebij kopā - katru savā bedrītē apglabāja ...

jautrite b. 8. aug 2012. 21:09

domāju,ka šolaiku jaunatne Šekspīru nelasa,bet šeit tomēr jādomā par nestabilu psihi,arī to ,ka meita negriezās pie vecākiem/nebija radusi apspriest problēmas ģimenē

Dzēsts profils 8. aug 2012. 20:06

Nekad un nekas dzīvē nav vienkārši. Protams, ir muļķīgi atņemt sev dzīvību, bet katra cilvēka dzīve ir viena sērija- un bez ģenerālmēģinājuma vai iepriekš uzrakstīta scenārija. Unikāls eksemplārs ir arī cilvēks. Tu tā nedarītu, tavi bērni, ceru, arī nē, bet vienmēr pasaulē būs arī cits darbības modelis, un viņi mums neprasīs, varbūt prasīs, bet darīs tā, kā būs iecerēts viņiem. Kur būs dzīves pragmatisms, turpat tuvu jāmeklē romantisms. Kur ir liels prāts, turpat liels neprāts. Ja nu vienīgi meklēsim jau Aristoteļa iemīļoto vidu- nenodoties galējībām. Prātīgi jau tas ir...veltīgie upuri nav vajadzīgi, ja nu vienīgi kāds gaisā tomēr zin- ir gan vajadzīgi- mums, dzīvajiem...tiem, kas paliksim lai būtu, kur ieskatīties dzīvošanas receptēm

Dzēsts profils 8. aug 2012. 19:50

Risinājuma neiespējamība- Līga, tas ir tikai atrunas moments, ir iespējamība, ja vien nav  slinkums un , hmm, ieciklējums uz kaut ko.. Jā, ir bērni arī tadās ģimenēs , kur nerunā, negrib , nemāk , nesaprot  kāpēc vajadzetu... taču arī tad- skriet - ka tikai ātrāk pašnāvību izdarīt-  tas ir glupums.. un vēl romantizēt to lietu   nu galīgi garām..

Dzēsts profils 8. aug 2012. 19:43

jā...pragmatiska risinājuma piedāvājumam, ideāliste risinājuma neiespējamībā( nekad nebūs tā, kā gribas, jo bērni atnāk arī pie ģimenēm, kurās viņi NEVARĒS aiziet un izstāstīt, nekad nevarēs)    

Dzēsts profils 8. aug 2012. 19:15

Pragmatiskā ideāliste- super salikums

Dzēsts profils 8. aug 2012. 18:54

Ak, Sonja, ideāliste...

Dzēsts profils 8. aug 2012. 18:31

Nu tur jau ir tā šaize, ka bērni, pusaudži vēl neatšķir tos 50/50... viņiem ir vai melns vai balts.. vai  nu ļubestība tāda , kādu  pasaule vel nav pieredzējusi un  nepieredzēs - vai -  -  nu vot šitā kā nu te ... ja vecāki nav palīdzējusi šīs proporcijas izprast un pastāstījuši, ka v isas situācijas dzīvē ir kā nebūt risināmas, bez kardinālām metodēm..

Dzēsts profils 8. aug 2012. 18:23

Sonja! Leiputrijā vai Kampanellas Saules pilsētā varbūt tā arī ir. Uz zemes ir visādi...Pieļauju, ka Šekspīrs un citi literatūras klasiķi ir bijuši puse uz pusi zemes un debesu cilvēki....Un bērniem būtu jāiemācās saprast tieši šīs proporcijas- 50/50  

Dzēsts profils 8. aug 2012. 18:15

Līga, var jau to saukt par pragmatismu, bet- lielākā daļa to, ko saucam par literatūras klasiku, ceļam cieņā un stādām kā piemēru- ir viena briesmīgu glupību kalve. Un tiešām- tādi vēl nenobrieduši prāti salasās to visu, sajūsmojas- es kā Džuljeta būšu, tu kā Romeo... un iet un sastrādā -  nu to, ko mēs te izlasījām...  
Šim stāstam ta priekšvēsture būs tur, kur vecāki pārstāja būt bērniem uzticēšanās vērtas personas.. lai meitēns varētu aiziet pie mammas , iekrist klēpī un izbimbāties,  lai puikam nevajadzetu rakstīt kaut kāds šifrētās vēstules.. lai visi varētu otru uzklausit un mierīgi izrunāt - arī tadu nejauku situāciju,m kad viens no jauniešiem brauc prom.

Dzēsts profils 8. aug 2012. 17:36

Es piekrītu Andai- un dažreiz bēdīgie stāsti garo priekšvēsturi vienā mirklī pavērš pavisam citādi....

ginta k. 8. aug 2012. 17:31

ROZU KARALIENE- pilniigi piekriitu tev, pasnavibu dara cilveeki kuri ir vaji, bet sie ir tikai pusaudzi, ieliku tapec kad bediig kad cilveeki ir vaaji un neciinas liidz galam  

Ledija J. 8. aug 2012. 17:29

Nesaprotu civekus ,kuri taisa pasnavibu un nekad nesapratisu.Skumji,ka cilveki nav spejigi novertet savu dzivibu. Un ko tad darit tiem,kas izdzivo pec autoavarijas un klust kropli? Vai viniem ari jataisa pasnaviba? Vismaz es to nedaritu,ari man nav viegli.

Dzēsts profils 8. aug 2012. 17:27

Bēdīgiem stāstiem vienmēr Gara priekšvēsture...

Dzēsts profils 8. aug 2012. 16:58

Pragmatiskā Sonja...jā jau, jā, glupi tā darīt...Arī Šekspīrs bija dumjš vīrietis- kam tādu bērnu nāvi vajadzēja aprakstīt? Un vēl ielikt grāmatās, lai bērni lasa. Bet prāti bērniem nenobrieduši, ģimenēm mūžs sabojāts...Labāk drukāt pavārgrāmatas vai padomus par to, kā ar maz darba nopelnīt kaudzi naudas...

Dzēsts profils 8. aug 2012. 15:58

Stāsts ar domu- ai, ai, cik romantiski, bet patiesībā- divi  vēl nenobrieduši , glupi jaunie censoņi, sastrādā lielākās muļķības, ko vien var. Viņu pašu nav- meitēns neko nenoskaidro līdz galam - iet un izdara muļķību, puiks- skrien pakaļ pa to pašu taciņu.. ģimenēm tagad viss mūžs ir sabojāts.. divu  jauniešu glupības dēļ..

Vasilijs P. 8. aug 2012. 14:38

Ir savas specifiskas darba nianses-saprotamas...

Autorizācija

Ienākt