attiecībās jābūt saspēlei...
gan vīrietim viņa jāmāk iesildīt, gan viņai viņu apreibināt....

Forši. Sarunas!!!! es taču visu laiku par to pašu!!!  

Līga- pamanīji, kāda šobrīd ir alternatīva - [parasti visas diksusijas kas sākas ar kādu vispārīgu tēmu- nereti  plūstoši nonak līdz attiecību un seksa apspriešanai.. šoreiz - otrādi- sākām pa tiešo - par krāpšanu un attiecībām- beidzām- ar pavisam par ko citu.. Forši.

...un tomēr skolai būtu vismaz jādara zināms, ka iespējamas alternatīvas dzīvošanas modelim.

Teikšu jau tā- tas impulss laikam katram pašam sevī ir jāmeklē.. Ne visiem tas ir dots, un  varbūt - ne visiem arī vispār vajadzīgs.. Skola jau dod to bāzi- pamatzināšanas  , lai  jaunais censonis  uz to zināšanu bāzes varētu iet un talāk jau  izzināt - ko nu katrs vēlās. Ja vēlās..

Nu, nu, Sonja...iespēja ir uz visu ko...jaunieši, protams, nav slikti, ne par to runa...Lai kaut ko gribētu, tomēr kaut kur kāds impulss jādabū- ko tad es īsti varu gribēt.

Grūti teikt, bet tā - redzot  diezgan lielu kvantumu jauniesu- tos , kuri apgrozas mūsmājās- teikšu, ka nemaz tik slikta tā sistēma nav-- lai iepazītu sevi- cilvēkam ir jāzin  par to, kas ir apkārt, un tādas dikti praktiskas zinātnes kā- matemātika, fizika, ķīmija, bioloģija, arī vēsture, valodas- nu nemaz nav zemē metamas. Un jaunieši ir interesanti, zinātkāri, aktīvi, iepazīst sevi, pasauli, kļūdās, mācās /nemācās no tam kļūdām- kā nu kurš.. Protams, ka ta ir tikai daļa no visa jauniesu kopuma, un ir arī savādāki, bet--  ja jaunietis ir gribējis izzināt ne tikai sabviedrību un sevi kā resursu, bet ko vairāk - viņam ir tāda iepsēja  arī sodienas info laukā.. Būtu tik gribēšana. Bet to jau  ar varu mutē neieliesi.

...Stulbās bābas....
- kā tam Runčukam izdabāt-   ...vai to es ne tā un šito ne tā...

Par to jau, Sonja, runāju- izglītības sistēmas reorganizācija gan, kurā daudz lielāku uzmanību būtu jāveltī cilvēkam nevis kā skrūvei mehānismā, bet cilvēkam kā mikrovisumam- mācīties izpētīt un iepazīt sevi, nevis lai bagātinātu sabiedrību ar sevi kā resursu, bet lai izdzīvotu un piedzīvotu dzīvi. Protams, izvēle un atbildība vienmēr būs paša rokās- tikai- tu nevari izvēlēties to, par ko neko neesi dzirdējis.

Bija laiki , kad nebija seriālu, toties bija stingrs" obliko morale" un tā sargātajs- partijas šūniņa...Tapat - tajos laikos bija gan darba cildinājums, gan pamatīga izglītības sistēma... taču- arī tad - kurs nu gribeja krāpt savu cienīgo- gāja un darīja. Manuprāt, diez vai nu izglītības sistēmas reorganizācija vai sabiedriskās domas veidošana būs tas pamatakmens, lai kāds  atturētos no šāda lēmuma... vienalga kāda laikmetā vai sabiedrībā-  lēmumu pieņemas pats cilvēks. atšķirsies tikai sabiedrības attieksme pret to, un , iespējams, seku intensitāte.

Tā var runāt par jebkuru sfēru. Uz pedagoģijas augstskolām jau tā aiziet gauži maz skolēnu un tie paši pēc studijām steidz sev sameklēt naudīgākas un mazāk atbildīgas darbavietas. Pašreizējie pedagogi ir cilvēki ar augstu atbildības sajūtu , nodzīti zirgi, kurus dzenā vismaz 5 dresētāji- Standarti, inspektori, bērnu tiesību aizstāvji, darba drošība, arī paši vecāki. Par garīgumu skolā skaļi runāt labāk nevajag- tad vari tapt ieskaitīts sektantos. Skolotājs ir iebaidīts, nerunājot par to, ka viņš varētu pats būt brīva un radsoša personība, kur nu vēl par brīviem cilvēkiem audzinātu bērnus. Personība mūsu sabiedrībā ir materiāli nodrošināts cilvēks ar augstu sabiedrisko statusu. Sirsnība un atklātība, godīgums, darba mīlestība ir jēdzieni no literatūras grāmatām, literatūras stundas tāpēc skolā samazinātas līdz 2 nedēļā. Visos citos mācību priekšmetos jāsteidz saprast, izlasīt, atcerēties, iegaumēt, analizēt, bet ne iemīlēt. Sirds ir tikai orgāns. Jā, es piekrītu- ir pienācis laiks skolā skolotājam runāt visvairāk ar vecākiem- sarunāties par to, kas ir cilvēka īstenās vērtības.Un bērniem mācīt atrast pašiem savu būtību un saprast, kam dzīvē viņi visvairāk der, kā arī līdz sirds dziļumiem izdzīvot, ko nozīmē būt cilvēkam.

Sarunas veidojas no tāšpašas uztveres līmeņa ko esam ieaudzinājuši  ... Bet tur tu Līga L. esi pieskārusies pašai dziļākai problēmai, mūsu pedagogi skolās ir ar gaužām, pat zem kritikas ar zemu izglītojišu līmeni, bet ne viņus ir jāvaino, jo tie arī cenšās izdzīvot pēc savas sirds aicinājuma ... Gribètos piebilst, ja Valsts struktūras līmenī šim jautājumam, jau saknes pamatā būtu ieguldīti līdzekļi un resursi, veltot pienācīgu uznanību studentiem, kurus virza gatavojot par pedagogiem. Tas ir, ja uz viņiem būtu atlase ar pienācīgu kurpolizitāti un materiālo iegūldijumu. Garentējot tiem, šā brīža prezidenta statusu un prasības uz atdevi no iegūldītā. Tad jau varētu nodarboties ar lietderīgu kritiku, par morālo sagatavotību sabiedrībā. Bet pašlaik, kā redzams, viss turās uz vien pašu ģimenes izdzīvošanas spējām! Bet kur aiztek mūsu nodokļu naudiņa valsts kasē? ...

Krāpjas abi dzimumi,pirms 500 gadiem,krāpsies ari pēc 500 gadiem! Tukši salmi!

Diemžēl ģimenē ļaudis paši mācās no vakara seriāliem, kur 2011. sērijā sieviete ir mīļākā jau trešo reizi savas māsas vīram un viss ir saprotams un attaisnojams, bet, ja skolā bērnam jāizlasa latviešu literatūras darbs kaut vai par darba tikumu, tad tie paši vecāki steidz apliecināt, cik novecojuši ir skolotāja uzskati, cik nemoderni veidota dzīve. Arī rakt vai ravēt dārzu laukos mūsdienu jauniešiem ir kauns- citi taču tai laikā vizinās ar auto uz tusiņiem. Audzināt mūsdienās nozīmē piemērot masu reklāmai- iespējams, ka tas ir darīts tīšām jau valsts līmenī. Un sabiedrības izglītošana tad no kurienes gan lai sāktos? Varbūt no skolas un ģimenes atvērtas, sirsnīgas sarunas. Tikai atkal mūžīgais jautājums- vai mēs vairs protam sarunāties?

Kā jau teicu, problēma pastāv sabiedrības un Valsts līmenī! Tautas skolas sistēmā, kur ģimenes un to atvašu izglītošana, to apziņu veidošana ir atstāta neizkopta. Kā mēr vecāki strādā un cenšās savai Valstij nomaksāt nodokļus, kurus vajadzētu novirzīt skolām un izglītībai. Tikumu celšanai un Dzimtenes tradīciju kultivēšanai. Kāmēr tas nebūs noregulēts, mūsu atvases mācīsies un veidosies no Holivudas un sētmales, ne to no labākajām tradīcijām. Par to jau ir mans stāsts, -ja nebūs skolās veidota jauna un izkopta pašapzinā sabiedrība, jo uz bijušo vairs nav ko cerēt, kuru apziņu postpadomju laika periodā triās paudzēs atbildības apziņa tika sagrauta, bet vien mantrausība ieaudzināta. Kāmēr cilvēks nesāks atbildēt par savām rīcībām un darbiem, nav vērts attaiisnot sienāZus!!! ...

Es gan biju domājusi savādāku situāciju, kad skrien uz policiju - pēc krimināl panta..nevis tikai  ka pašu nespēju tikt ar savām problēmām galā..

Ne vienmēr.....
Viena pagale nedeg....
Diemžēl daudziem vīriešiem patīk vainot sievieti, ja paši iet sānsoļus...viņi lūk varot tā darīt, bet, ja sieviete tā izdarīs - uzreiz būs škiršanās, jo to vīrieši uzskata par sitienu zem jostas vietas....Bet vai daudzi no vīriem padomajuši arī par sievietēm - vai gūst baudījumu laulībā...tagad visi skrien, ja ir darbs - strādā divās, trīs vietās, internets, bet rezultāts...izirušas attiecības......

Pašu ģimenē ja netiek galā ar iekšEjām problēmām sauc mammas palIgā (tipa policiju). Tā jau ir tā lielākā sabiedrības audzināšanas iekšEjā problēma! ...

Vai vispār vajag attaisnojumu, ja cilvēks ir pieņēmis kādu lēmumu? Izskaidrojumu situācijai- jā. Vai ta ir bezatbildība- krāpt, arī  kaut kā ne visai  sanāk. Tas ir cilvēka lēmums, izvēle, kam seko - acīmredzot - darbība, un visai tai darīšanai kopumā - būs kādas sekas.. lūk par tām- jau nu tā kā vajadzētu pašam darītājam arī uzņemties atbildību. Jo - dikti šaubos, vai viņu uz to darīsanu stiepa ar varu, lauza ar laušanu,  sēja un ar varu ko darīja... tad to sauc savādak un par to runā nevis Amigo, bet- policijā iesniegumu raksta.

Vai neesi ievērojusi, ka, ja nekrāpj, vienalga vainīga?