....... nekas jau nebija noticis, tikai viena zeltaina lapa bija vēja nesta kanālā iekritusi. To pavadīja divi skatieni.  Jā, divi skatieni, kuri pirms mirkļa bija kā viens. Nu tie ir divi, katrs ar savu domu... Viņu mīlestība bija  atraisījusies no viņiem un aizplīvojusi pa vējam... kā lapa.
Vējš viegli dzenāja zeltaino kļavas lapu pa kanāla ūdeni, bet lapu vairs neapavadīja ne skatieni, ne  skatiens..... tie bija prom, jo dzīve jau turpinās, bez nekādām liriskām atkāpēm...