Pasēdēju un padomāju, kāpēc cilvēks lieto, uzrunājot otru cilvēku, aizskarošas frāzes, ja tai pašā laikā, katrs cilvēks sevī jūtas, kā unikāls, labs un vēlas lai viņu ciena. Izriet, ja Tu esi labs un es esmu labs, tad kāpēc starp diviem labiem cilvēkiem var dzimt uz otru aizskarošas un pretēji labajam sliktas domas. Iespējams, es tā nedomāju -izteikdams kādu sinonīmi labajam -sliktu vārdu? Tad nu,.es turpinu strādāt, dzīvot pēc labākajiem standartiem un saņemot kritiku es to varu pieņem un arī nepieņemt, jo labi zinu, ka jebkura kritika un piezīme ir manipulācijas veids, kā otru pakļaut, pārveidot vai pārtaisīt pēc sava pràta. Bieži sastopama situācija attiecību starpā. Katrs iedomājas, ka viņu uzskati pār pasaules kārtību ir tas pareizākais. =>> Dzīve ir kā skola, katrs atrodās savā klases līmenī. Jebkuram cilvēkam, lai ar ko tas nenodarbotos, dzīves jēga paliek, -mācīties un izkopt sevī labās normas -manieres starpattiecībās (sauvstarpējās attiecības). Jo Tu esi laipnāks, jo esi par klasi augstāks par to cilvēku, kurš saskarsmē lieto pretēji, visiem zināmus vārdus, kas ir *sinonīmi* LABAJAM. Var jau to visu izsteikt savādākiem vārdiem un noliegt visu to, ko es te augstāk uzrakstīju, bet kurš saprata manu izlikto pamatdomu, -vēlos dzirdēt tavu domu, bet būtu garlaicīgi, ja atkal atkārtosim jau ikdienā bieži novelkātās "patiesību" frāzes, -kā piemēram, "Tāda nu ir tā dzīve" ...
Vēlu veiksmi.
Atslegas vārdi: saskarsme attiecības dzīves jēga0
"...ka katra personīgais viedoklis liecina par tā autora personību"
Personīgais viedoklis un tā izpausmes veids- gribas piebilst.
Cilvēks pats par sevi ir unikāli radīts pēc savas būtības, bet katrs var justies, kā nu viņš pats vēlas. Tikai nevajaga aizmirst, katram pašam, ar kādu atbildības atieksmi ienāk sabiedrībā. Un atgādināšu, ka katra personīgais viedoklis liecina par tā autora personību un mazākā mērā, ko tu domā par citiem, jo tā ir un paliek tava personīgā pieredze un pārdzīvojums ...
Tas nevar būt , ka katrs cilvēks sevī jūtas, kā unikāls, labs un vēlas lai viņu ciena - tad jau mēs visi būtu vienādi ...
Ja ir vēlme un prasme - izprast, kādēļ tad otrs lieto tās aizskarošās frāzes un diskutē ne tā, kā būtu īsti pieņemami, tad - jā, laipnība būs viens no variantiem, ko var likt pretī. Nostrādās vai nē- kā nu kuro reizi. Citreiz krietni efektīvāk būs nostāties tam rupeklim blakus- uz viena pakāpiena un - atbildēt viņa valodā.
Labas manieres, prasme diskutēt, uzvesties sabiedrībā un arī tet -a tet- nenoliedzami ir apsveicamas štelles, taču- par patieso cilvēku pasaka tikai to, ka viņš ir spējīgs apgūt šīs prasmes... Vai šīs prasmes paceļ viņu kā cilvēku klasi augstāk par kādu citu- nē, viņš ir tāds pat cilvēks kā visi pārējie. Tāda - izteikta velme būt labajam - arī šādi, stāsta par cilvēka problēmām ar sevis pieņemšanu un pašvērtējumu.
Tur jau tas knifs - kas grib runāties un ir gatavs pieņemt vai vismaz izskatīt citu viedokļus, blogo un iesaistās diskusijās, bet tīri privāti sarunājoties - var sanākt ka nostrādā"pravu" likums.
Artūr, un ka tad ir ar blogošanu? Ja jau blogo, tad grib parunāties, bet, sūtot, jeb kā biešāk sanāk runājot citu blogos savas "izmekletas" runas, vai arī otram jāpaliek par rupekli? Nē taču. Un ir cilvēki, kuri nelamājas, tas nav viņu leksikā, nav un viss.
Ineta, tieši tāpēc katram cilvēkam ir prava na nah.. :D Tas pilnīgi viennozīmīgi izslēdz iespēju turpmākai sarunai. Tas ir kā ar cirvi kad nocērt galvu - nāve. Tieši tāpat ar sarunu, kontaktu, jebkādu komunikāciju - ir jābūt paņēmienam, ko saprot pat vistupākais cilvēks, jo visi nav vienādi gudri un nesaprot smaidīgu pasūtīšanu dirst caur ziediņiem, vēl ar neiespējamo nākotnes piedāvājumu iedzert kādreiz kopā tēju. :)
Artūr, pelnījis otrs rupju attieksmi vai nē? No malas skatoties, viens otrs tik to rupjo piekopj pret visiem, tādēļ nevar teikt, ka otrs būtu pelnījis. Un agresija izraisa pretagresiju..tas ir pirmais impulss, bet nav konflikta risinājums, un diskutēt ar rupekli, velti tērēt laiku.
Hā, te jau varētu savākties pie viena apaļa galda un padiskutēt. Jo tu esi laipnāks, jo tev apkārt laipnāki cilvēki un uz katru rupjību atbildēsi ar laipnību - vai aiziet tādās galējībās, kad tev iesit pa vienu vaigu, pagriez otru vaigu un kad dabū arī pa to, pagriez vēl pakaļu! :D Šai medaļai, kā visām, ir 2 puses, otra ir tāda: Katra cilvēka likumīgas tiesības ir pasūtīt dirst to, kurš bez atļaujas ir mēģinājis kko suģestēt vai iejaukties tavā mikropasaulē (skatīt youtube
Česterfilds arī nesēdēja uz vietas un kā arī daudzi, kuri tika atzīti par labiem garatēviem -sevi paši izskoloja. Un tavs izvēlētais citāts ir laba stunda daudziem.
Česterfīlds esot teicis"Labas manieres - labākā aizsardzība pret kāda sliktām manierēm."
Vai tas, kam ir sliktas manieres vai ikdienas lietošanā vārdu krājums, ko nevar nosaukt par literāru, būtu mežonis un slikts,?
Katrs uzvedās tā, kā mācīts, audzināts, kādā sabiedrībā apgrozās, un , cik adekvāts sarunas brīdī ir.