Sapņi un ilūzijas
izkūst kā pirkstos nauda.
Par mirkļiem,kas skaisti bija,
nav ko raudāt.
Vienīgi no dziļas skepses var dzimt nelokāma cerība.
Atslegas vārdi: Domas966
...attālini to...un dzīvo, kamēr dzīvo.
Anda,tas ir mans sapnītis,un es viņu paturēšu,kaut vai tādēļ,ka nemaz negribu piepildījumu,jo tas pēc satura būs nebaudāms.
Tu kā pie reanimācijas...izmisīgi barojies. varbūt, kad atvienosies no Sapņa...tas tik tiešām sāks pats darboties.
Pamats ir visam.Arī sapnis reizēm nav bez pamata.Bet es gribu paturēt sapnīti tik ilgi,līdz tas vairs nebūs nepieciešams.
Neviens cits jau arī nevar ar varu izraut no kāda galvas kādu iedomu-sapni.
Tikai vai tam bija kāds pamats tur atrasties...-galvā?
Anda,tādēļ arī jāļauj viņam pašam zust,nevis jārauj ārā ar knībstangām.
...nekas, viss kas laika gaitā var mainīties un nepiebeigtais sapnis pats nobeigsies....
Anda,man jau arī retāk gribas pasapņot.Labāk tomēr sapņot vaļējām acīm.Pagaidām tikai viens sapnītis vēl aizķēries,bet arī tas reiz zudīs.
Un tad beigās raudi par sapņiem, kuri izkusa?...par sapņu mirkļiem....
...dari tā, ja vajag. man neprasās neko tādu....
Anda,bez sapņiem nevar.Reizēm tie noder atspirdzināt dzīvi.
sapņiem nevajag nāvīgi pieķerties un katru cenu pildīt---būs pašai vieglāk!
Un ilūzijas---iedomas, ---mirāžas tik klusas, ka rādās miglainas, jo prāts saka- nav reālas.