Bet kā tas cits zinās, kas tieši man ir par daudz vai pietiekami? To jau viņš zinās tikai pēc sava *čuja*, kas varbūt man galīgi nebūs pieņemams.

Tā  vnk notiek ..., sirds vnm kāpj pāri prāta uzceltajām barjerām .Limits ? Tik , cik Tu spēj sāpēt ..., jo augstāka barjera - jo vairāk sāp ...

Jana, pareizi teikt... Un atkal nonākam pie atzinuma ka vajadzīgs kāds kurš liks ieskatīties paša dzīves labirinta, lai nav par skādi;)

Ir jau arī tā, ka izsalkušai ņem pretīm visu, ko piedāvā, nešķiro, galvenais, ka tikai ēdams un bieži vien izsalkušai arī nejūt mēra sajūtu. Protams, kas pa daudz, tas pa skādi- it visās lietās.

Aļowa, labs jautājums, bet atbilde ir vienkārša- jebkura pataloģija rada problēmas..
Viens no cilvēku pašaizsardzības mehānismiem ir aizmiršana, citiem vairāk citiem mazāk, lai mēs nesajuktu prātā..

Sandi, vai ir mēra sajūta ilgās pēc kāda?

Kas par daudz, tas par skādi, īpawi pārēdoties. Ja to dara prātīgi, tad jābūt nedaudz ''izsalkuwam''....

......labāk tā lai vel var  baudīt..............

katram sava sāta un kauna sajūta:)

labāk būt izsalkušam un pieticīgam, galvenais, lai nepazūd spēja novērtēt...

...limits iestājas, kad pārējie sāk uztraukties, ka nekas pāri nepaliks pašiem...-tas viens visu silīti izēdīs.

katrs sev mēru nosaka