Tāpēc ir Draugi,kuri Tevi ir iepazinuši,pieņēmuši tādu,kāda esi
un sapratīs Tevi,lai kas ar Tevi notiktu!

Mūsdienu pasaulē sevī slēptās un apslāpētās dusmas ir kļuvušas par kaut ko ierastu. Tās uztveram gandrīz kā iesnas un domājam,gan tās pāries.Tomēr ,ļaujot dusmām iziet,es parādu,kas, pēc mana prāta ,ir nevietā,tādējādi aizsargāju savu integritāti tādā veidā,kas visiem nesīs labumu.

Katrreiz spert ārā visu, kas uz sirds jau ar nebūtu prātīgi. Varbūt vajag atdzist un pārdomāt, vai pats pareizi esi sapratis situāciju vai teikto. Dusmas krāt gan nav lāga.
Ja grib skaidrību, tad jārunā, sapratīsities vai ne, tas jau ir cits jautājums. Kā mācēs klausīties un iedziļināties. Ja būs tukša brēkāšana, tad dusmas tik vairosies.

Runāt var un vajag, jo,tiešām, neviens nav gaišreģis tiktāl, lai nojaustu viu, kas otram prātā. Un - ja ir svarīgi , lai saprastu -tad ir jārunā tādā valodā, kā tas klausītājs saprot, vienalga- kā pašam gribētos izteikties...