Ceļš mājup

10. sep 2012. 19:00

Nobirst asara kā apliecinājums Tev,
Kā dzīves mantojums vai mīlestība.
Viss būvētais ļogās un grūst,
Bet pamatos ir ielieta cieņa.

Kā purva bridējs es dūkstīs stiegu,
Ar raganām un velniem bieži tiekos.
Un nelūzt ozoli tik tāpēc,
Ka maiga liepa blakus man ir.

Viss skaistais no Tevis,
Mātes mīlestība ar maigām rokām,
Viss stiprais no manis,
Gribasspēks un izturība.

Salieku visu pa plauktiem,
Kuru nav daudz-
Tu un Es.(A.K)

Atslegas vārdi: dzeja att0

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (2)

Skaidrīte G. 11. sep 2012. 12:43

Tu un es -
Plaukts , kas var
Smagumus nest ;
Tu un es -
Plaukts , kas var
Reizēm ļodzīties ,
Krist ...
Bet , ja esam
"" tu un es "' -
Tad esam plaukts -
Nedalāms .

Laima V. 10. sep 2012. 20:50

Varbūt tāpēc tā nestabilitāte , ka nav kopēju plauktu , bet katram ir - savs ?

Autorizācija

Ienākt