Nobirst asara kā apliecinājums Tev,
Kā dzīves mantojums vai mīlestība.
Viss būvētais ļogās un grūst,
Bet pamatos ir ielieta cieņa.
Kā purva bridējs es dūkstīs stiegu,
Ar raganām un velniem bieži tiekos.
Un nelūzt ozoli tik tāpēc,
Ka maiga liepa blakus man ir.
Viss skaistais no Tevis,
Mātes mīlestība ar maigām rokām,
Viss stiprais no manis,
Gribasspēks un izturība.
Salieku visu pa plauktiem,
Kuru nav daudz-
Tu un Es.(A.K)
Atslegas vārdi: dzeja att0
Tu un es -
Plaukts , kas var
Smagumus nest ;
Tu un es -
Plaukts , kas var
Reizēm ļodzīties ,
Krist ...
Bet , ja esam
"" tu un es "' -
Tad esam plaukts -
Nedalāms .
Varbūt tāpēc tā nestabilitāte , ka nav kopēju plauktu , bet katram ir - savs ?