Dūmaka atkal mani māna :
Sedz zemi un debesis pelēkā šķidrautā ;
/ Bet labi , ka šķidrauts -
Var redzēt cauri ! /
Klusina putnu un mašīnu rosmi ;
/ Bet labi ,ka šķidrauts -
Var dzirdēt tam cauri ! /
Grib maldināt mani un visu tautu ,
Ka saulainā prognoze atkal vējā ,
Bet nu tevi pazīt es sāku ,
Dūmaka pelēkā ,
Dūmaka koķetā :
Ne viss , ko saki ,
Ir pilngrauda vērts ,
Bet viss , ko dari ,
Ir apbrīnas cienīgs :
Tik bieži tu saulei liec izspurgt ārā ;
Tik bieži tu liec man neziņā būt ....
Tev nepatīk būt par parastu riekstu,
Ko katrs var pārlauzt
Viegli un prasti.
13.09."'12
/ S. Grasmane /
Atslegas vārdi: Dūmakainā rītā0
....dumaa duumaka...
Jā, protams !
ja tik vien tās nelaimes, kā nepiemērotas drābes...---ir vieglas vējjakas, kuras ieloka somiņā un soļo priecīgs tālāk. lai uzspīdējusī saulīte nerada jaunas problēmas un drūmu seju.
Aiz dūmakas gandrīz vienmēr slēpjas saule
Tikai šad tad aiz tās aizslēpies lietus.
Man patīk tāda neziņa un neskaidrība , kaut nezini, kā ģērbties .... Parasti uzķeramies - satuntuļojamies kā uz lietu , vēju un aukstumu , bet tad iznāk saule un pasmejas .... bet mēs dusmojamies .... tikai jautājums - uz ko ?!
...dūmaka...zirnekļu tīkliņs acīm priekšā aizausts...neļauj atvērt tās plati...
Vējiņš saraus to pie mazākās Kustības --palēkā!
Piekritu Laba V atbildei.Atraitnis.
Dūmaka cieto riekstu spēlē , Skaidrīte ar dūmaku spēlējas ..