Katram no mums, gadās brīži
Apjukums, spēku izsīkums, rūgti meli
Katram no mums ir savs noslēpums,
ko glabājam, lai nepazūd, lai nenozog
Katrs cilvēks savādāks,
Bet visus veiksme samaitā
Tikai ne tos- laimes aizmirstos
Katram no mums sava pagātne
Ziedojums, jauns lolojums, zelta pērles
Kas mums jāsargā, lai citi nemaitā
Lai viņi nenozog
Katrs cilvēks savādāks
Bet visus veiksme samaitā
Tikai ne tos-laimes aizmirstos
Atslegas vārdi: katrs cilvēks savādāks0
Tikai jūtīga dvēsele sajutīs otras sāpes , ja pati tās pazīs .
Nav vērts kritizēt to, kas rakstīts pirms 5-6 gadiem! Tikmēr pati jau būsi izaugusi - gan kā personība, gan, iespējams dzejniece.
Patika ! Vai ir kas no vēlāk rakstītā rādāms ?
laimes aizmirstie---paēnā savā...bailīgi -draiskuļot pat neuzdrošinās---domā, ka tas nav viņiem....
Es te,kā BiktsTēvs-uzklausu Jūsu domas-Savējās atstājot pie sevis!:
Labprāt uzklausīšu arī kritiku, Tā ir dzejas sastāvdaļa. :)
Varētu jau izteikt arī pa kādai kritiskai piezīmei, bet - priekš 13-gadīga cilvēkbērna vienkārši izcili!
ja tev liela izvēle, ņem to skaistāko,labāko. krutāko - ja nav tik liela - nu tad ņem to kas ir.