rakstīts ~13 g.v.

17. sep 2012. 20:27

Katram no mums, gadās brīži
Apjukums, spēku izsīkums, rūgti meli
Katram no mums ir savs noslēpums,
ko glabājam, lai nepazūd, lai nenozog

Katrs cilvēks savādāks,
Bet visus veiksme samaitā
Tikai ne tos- laimes aizmirstos

Katram no mums sava pagātne
Ziedojums, jauns lolojums, zelta pērles
Kas mums jāsargā, lai citi nemaitā
Lai viņi nenozog

Katrs cilvēks savādāks
Bet visus veiksme samaitā
Tikai ne tos-laimes aizmirstos

Atslegas vārdi: katrs cilvēks savādāks0

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (8)

Lana V. 17. sep 2012. 23:05

Tikai jūtīga dvēsele sajutīs otras sāpes , ja pati tās pazīs .

Ārija x. 17. sep 2012. 22:06

Nav vērts kritizēt to, kas rakstīts pirms  5-6 gadiem!    Tikmēr pati jau būsi izaugusi - gan kā personība, gan, iespējams dzejniece.  

Laima V. 17. sep 2012. 21:51

Patika ! Vai ir kas no vēlāk rakstītā rādāms ?

Dzēsts profils 17. sep 2012. 21:02

laimes aizmirstie---paēnā savā...bailīgi -draiskuļot pat neuzdrošinās---domā, ka tas nav viņiem....

Dzēsts profils 17. sep 2012. 20:43

Es te,kā BiktsTēvs-uzklausu Jūsu domas-Savējās atstājot pie sevis!:

Kristiāna Z. 17. sep 2012. 20:40

Labprāt uzklausīšu arī kritiku, Tā ir dzejas sastāvdaļa. :)

Ārija x. 17. sep 2012. 20:36

Varētu jau izteikt arī pa kādai kritiskai piezīmei, bet - priekš 13-gadīga cilvēkbērna vienkārši izcili!    

Dzēsts profils 17. sep 2012. 20:32

ja tev liela izvēle, ņem to skaistāko,labāko. krutāko - ja nav tik liela  - nu tad ņem to kas ir.

Autorizācija

Ienākt