Tāds jautājums man uzglūnēja pēkšņi,mežā,kad apkārt klusums un atrodies tikai savu visdīvaināko domu varā...Tad nu pajokojusi par klejojošā Fluko ielikto jautājumu,nolēmu nedaudz izskrieties ,uzvilkusi krosenes un vējjaku devos meža virzienā...Mežs vienmēr ir bijis daļa no manis,tā labākā no daļām,kad sāc klausīties un sadzirdēt arī sevi..Tad nu vienā mirklī šis jautājums{uzdots jokojot,vai nopietni,provokācijai,vai vēl kaut kam citam..da vienalga} un tas,ko tas nes sev līdzi ,izskrēja cauri manām domām..un ja nu,ja nu tas pēkšņi skar arī tevi,kā sievieti,ko darītu tu ,Maija?Kā rīkotos tu tās sievietes vietā,jo līdzko tas skar divus,kas viens otram nav vienaldzīgi,tā vairs nav tikai vīrieša problēma...un tā kļūst tāda, kad iemīlies...iemīlies tajā vīrietī un ne citā....
.
Atslegas vārdi: dzīve38617, attiecības38711, mīlestība...5
Jā,Mairit,droši vien ir retums,bet ir arī citi,kuriem varbūt tā nav tik liela problēma,bet tomēr ir...
Nu,kad tas notiks,tad ari domasu.
Maija,es arī tā domāju.Un Fluko ieliktais ,nelaimīgais cilvēks tomēr ir retums.
Es arī aizdomājos par to,ko tas nozīmē divu cilvēku attiecībās,vai tas ir tik svarīgi,ja mīl un mīl patiesi...Jā,tas ir svarīgi,bet abpusējā izpratnē ar to var tikt galā un ,domājams,ka daudzi pāri arī tiek...ja ir dvēseliska saskaņa,tad ar izdomu un vēlmi otru darīt laimīgu bagāts pāris ,spēs atrast saskanu arī fiziskajā...
Tieši domāju par to pašu, kad izlasīju jautājumu. Zinu arī dzīvē vienu tādu gadījumu...Viņi to problēmu atrisināja, jo tā tiešām nav VIENA cilvēka problēma - to risina divatā, ja patiešām viens otru mīl. (Tie cilvēki joprojām ir kopā un jau auklē mazbērnus. )
Nu visu izšķir, cik svarīgs ir TAS. Ja tas dzīvē nespēlē pirmo vijoli, tad var vairāk pievērsties citām cilvēka kvalitātēm.