PIerādījums,ka ļaudis savus trūkumus apzinās labāk nekā mēdz domāt,ir tāds,ka,runādami par savu uzvedību,viņi nekad to nevērtē aplami.Tieši patmīlība,kas parasti viņus dara aklus,šajā jautājumā tiem atdara acis un ved pie tik pareiziem uzskatiem,ka viņi noklusē vai aizplīvuro pat vissīkākos apstākļus,kas varētu uz viņiem mest ēnu.
Atslegas vārdi: Ko noklusējam.0
Iemeslu, ja meklē, vienmēr var atrast.
Aha , nu protams ka ne bez iemesla ..
Nelaimes nē,bet kāda cilvēka nomelnošana rada azartu.
Aha - nelaimes vieno vairāk kā prieki ...
Nu pats par sevi saprotams,ka reizēm kāds jāsit krustā.Tas taču tā vieno.
Aha - kad kopējs ienaidnieks jānolamā
Bet mēs jau piederam pie tās tautas.Tātad esam vienots pūlis.
Neesam vis - tautas īpašumā ir tikai abstraktas lietas , nevis priekšmeti ..
Kuku,visi mēs esam tautas īpašums.Tādēļ jau nemaksā par velti.
Tas nav tauvs - tas ir tautas īpašums !
Ko nu,viens mans netikums Tev rokā.
Cik mēs esam nejauki tomēr ...
Nu ja,citreiz jau gribas ko asāku.Citādi mīļvārdiņi noriebjas.
Labi ka visi neslēpj - savādāk nebūtu ko lamāt un aprunāt ...
Gan jau kaut kur slēpj,citiem to tik daudz,ka kabatas plīst.
Aha - ja viņi tos nav noslēpuši kaut kur ...
O,Tu esi ideāls?Trūkumi ir tikai citiem.
Pareizi - nesākšu sevi mocīt ar nepatiesiem apvainojumiem ..
Tad jau Tu esi mierā ar sevi.Tas labi,jo pašapmāns ir vis parocīgākais.
Kāda velna pēc tad jāmainās ? Neesam jau valūta ...