atnācu jau uz ērģelēm. un feins puika ar šhaha volgu aizveda mani līdz Saktai. trīs ar pusi rubuļi, ķešā caurums...nav kur iet, es nāku mājās. tur, pie mildas, kur aieroflotes kases bija, mikromajors man karaklausības apliecību prasa. es ar vienu kāju jau esmu mājās, kas mani līdz šķūņu ielai apturēs? un vēl trīs tulpes rokā (mammai), kas mani apturēs? es jau esmu mājās, tam ākstam plesod viena maziņa, ar binokli neredzētu, mildai rokās pulkvedis - trīs resnas, treknas, zvaigznes! Es esmu mājā, jopiķ. Noliku to koferīti akurāti zemē - nu, puikas, aiziet. Žēl staršina tāds akurāts bija, parāva to mikromajoru aiz elkoņa, savādāk mammas puķes būtu bez kātiem palikušas. Mammai tik skaistas vāzes, kā gan puķes bez kātiem
Atslegas vārdi: mammai0
man neko nesaplēsa, ne tur ne te. vienu strīpu lieku vēderā dabūju, tad pat to kahu metene akurāti kūsu skuja, ti toļko ņe prohahņis - es viņai apsoliju rīgas končas, viņa man akurāti noskuva. 7,2 kg no centrālā pasta, tur kur tagad origo, paciņu aizsūtīju. un jopiķ, pat vēstuli augusta beigās pretī dabūju. vo kā, jopiķ. viņa manus pautus pažēloja, es viņai bombonkas
Tev paveicās,bet vīram pat albūmu saplēsa.
man tur tefolons bija (jā, tieši "tefoloms") 214061 - vēl tagad atceros. un sālstraukā iekodu - baigi smuks bija plastmasas tomātiņš. mutere vēl tagad smejas
es tā no krieviem atnācu, jopiķ. vecrīgā dzīvoju - šķūņu 6 2A. te uz stūra, tieši pie Mildas, 1983.g. 11.maijā - man, jopiķ, rīgas patruļa pretī. tā nagi niezēja, vēl trakāk kā 2. augustā komendatūra rad bija pārdaugavā, pāri pār salu tiltu, kur rūpnīca Straume - kafijas dzirnaviņas tur ražoja, ņipras tādas, divām krūzītēm pietika. Un tas urlas tagad man prasīs - parādi apliecību! Štrunts par to koferīti, magi niezēja. Laikam labs bija tas staršina. Mani jau tā dzeltenā volga būtu pat līdz krievu drāmas teātrim aizvedis, bet es nācu mājās!
Mans vīrs gan trīs dienas Rīgā gubā nosēdēja,jo stacijā nedeva vairs godu augstāk stāvošajiem.Beidzies dienests,bet tie vēl uzplijas.Mājas tak tik tuvu.