Ja kādu dienu Tev būs sajūta, ka gribi raudāt, piezvani man.
Es neapsolu, ka varēšu likt Tev smieties,
Bet es apsolu, ka raudāšu kopā ar Tevi.
Ja kādu dienu Tev gribēsies aizbēgt no visa, nebaidies, bet piezvani man.
Es nesolu, ka lūgšu Tev apstaties, Bet es došos kopa ar Tevi.
Ja kādu dienu Tu negribēsi nevienu dzirdēt, Piezvani man.
Un es apsolu būt ļoti kluss.
Bet ja kādā brīdi Tu zvanīsi un Tev neviens neatbildēs, Steidzies ātri pie manis, jo, iespējams, šajā brīdi Tu būsi vajadzīga man. Draugu īstās sarunas rodas no klusēšanas. Svarīgs ir nevis pateiktais, bet tas, ko nevajag izsacīt...
                  http://www.draugam.lv/Draugi-draudziba
                                

Aha..piezvani man..un gaudosim kopā..

Var arī pieklauvēt..

Ja ir vēlme raudāt- tad nav obligāti vēl viena tāda nopuņķojusies persona blakus, ja negribas nevienu redzēt- tātad- nevienu, ja kaut kur bēg - prom no visa- tātad- no visa- arī nav vēlmes stiept kādu līdzi.. Nevajadzeēu tik dikti uzbāzties ar savu klātbūtni , ja cilvēks grib pabūt viens.  

Ja nav blakus ,kas tas zvans,   tadas reizes.

....Bet ,ja kādā brīdī Tu zvanīsi un Tev neviens neatbildēs, steidzies ātri pie manis, jo, iespējams, šajā brīdī Tu būsi vajadzīgs man.

Ja citē dzeju,ieteicams uzrādīt autoru..citādi,daudzi tik pārkopē tekstus,un kādā brīdī rodas dziesma,kuras vārdu "autors nezināms"..