Lai iegūtu varu par savām atkarībām,ir jākļūst pilnīgi nevarīgam.Tas ir ceļš uz brīvību un dzīvi bez mokām.Lielākais mūsu ienaidnieks esam mēs paši...ir tikai normāli ,ka cilvēks baidās no pārmaiņām.Mūs visus biedē pat tādas pārmaiņas,ko var uzskatīt par pozitīvām,-jauna darba iegūšana,jaunas attiecības,bērna piedzimšana...pārmaiņas ierastajā dzīvē ir biedējošas....sievietes protams jau pēc dabas ir izteiktāki "zemes cilvēki".Viņas ir atbildīgākas un spēcīgākas,noturīgākas pret stresu.Tas tikai nozīmē,ka sievietes savā būtībā ir gatavas uz lielāku ziedošanos un pašatdevi.Viņās ir lielāka vitalitāte un spēja ātrāk pielāgoties apstākļiem...viņas nedomā,bet dara.Lielākā vīriešu kļūda šai ziņā,salīdzinot ar sievietēm,ir tā,ka vīrieši cenšas izfantazēt un izplānot savu dzīvi daudzus gājienus uz priekšu.
Atslegas vārdi: doma attiecības.0
Lai atbrīvotos no atkarībām- kā reiz otrādi- ir jāsaņemas un jārod sevī - spēks un griba.Nevarīgs cilvēks ir pirms tam.Daba sievietei ir devusi svarīgu uzdevumu- iznēsāt mazuli , laist viņu pasaulē un aprūpēt- kamēr tas ir nepieciešamas, un arī - devusi šim uzdevumam vispiemērotākās īpašības- atbildību, pacietību, izturību.Vīrietim uzdevumi ir citi- un arī attiecīgi citas dominantās īpašības.
Te viens miesās,jeb garā vājais jau izģērbies.
viņām daba tāda---mazuļu dzīvības jāsargā...jebkādos apstākļos.
Tad beidzot kāds ir kaut ko labu par sievietēm pateicis!
Iebildums man būtu tikai par pirmā teikuma noslēgumu. Nepiekrītu.
Par vīriešiem nevaru spriest tik kategoriski, jo vēsture pazīst ļoti daudzas spilgtas personības, kuri rīkojušies ļoti dedzīgi, pat aizrāvuši veselas tautas sev līdzi. Diez vai tajā brīdī viņi vispār apzinājās sekas.
Par sievietēm varu spriest tik, cik man ir pašai sava pieredze - savu spēku apjaušu tikai tajā mirklī, kad nokļūstu ekstremālās dzīves situācijās, kuras tieši arī nozīmē pārmaiņas. Tad es pati sevi nepazīstu, bet noteikti neesmu kļuvusi tajā brīdī pilnīgi nevarīga. Tieši otrādi. (Laiska un pilnīgi nevarīga kļūstu tad, kad zinu, ka viss ir kā vienmēr un vēl ilgi nekas nemainīsies. )
risks protams pastāv. bet varianti B...jāpieņem, ja gadās tā vai šitā. bet galvenās līnijas paliek un izpaliek sievietēm raksturīgā vilšanās....par to, ko sadomājušās bez pamata.
..plānot jau var tos gājienus uz priekšu...bet, tikai tad ir jābūt gatavam, ka tie cilvēka plāni ne vienmēr saskan ar Dieva plāniem..
kāpēc lai būtu kļūda, redzēt gājienus , savus soļus uz priekšu. Padarītais ir pamats nākamajam solim- gājienam. Nebūt ne izfantazēts- bet viņa reālās iespējas kādā laika posmā.
ljoti daudzkam nepiekriitu ko rakstiji..es noteikti neesmu sev ienaidnieks..ja taa domasi..nekadu labu galu nedabuusi :)...par atkariibaam...iespejams nemaz nevajag tikt no vinjam valjaa..iespejams vinjas mus dara laimigus :)....un par parmainjam...tas mani nebiedee..man patiik citreiz nedaudz dara piesardziigu..lai visu labaak apgutu....bet noteiktit as mani nebiedee.....
,.,,bet ja ar teviir taa kaa esi rakstijis....(ja tas nav tikai kaads citads vai vienkarshi pienjemums)tad tev dereetu sakramet celja somu kuraa noteikti nebutu naudas..telefons un snickers....un iet kautkur..kur skaidri zini..busi tikai un un neviens..taa tiksi valajaa no savam atkaribam..un kritiskaas situacijas sapratisi cik ljoti sevi miili...lai tev veicas :)
Man patika Jūsu ieraksts! Tik tiešām lielākais ienaidnieks esam mēs paši..Par šievietēm ir pareizi pateikts..
Ari es plaanoju savu dzivi vairaakus gaajienus uz prieksu,bet atskiriibaa no viiriesiem,censos pietureeties pie izplaanotaa.
Ja,lai tiktu pie bērniņa sevišķu domāsanu nevajaga.Lai uzaudzinātu vajag pašuzupurēšanos.Tādēļ jau arī dažs labs tētiņš pazūd bez vēsts