Skaists dzejolis.

tad viņam neko nevajadzētu

Būtu viņam savi rieksti....ar ko padāvināties....

tās vāveres  riekstus jau būs atlobījušas no cepumiem pirms Argons tos būs vispār pamanījis:)

kādu cepumu ar riekstiem varētu Argodam iedot---     rieksti pienākas vāverēm

nu ja...nopūderēt degunu...a man tikmēr jāstāv ar dabīgo sārtumu vaigos:)

darīšu---bet pašalik jāaiztek uz --- nu vispār vai nav vienalga kur- man jāiziet.

vēl smukāk būtu, ja Tu to darītu:DDDD

Smuki būtu, ja viņš stāvētu katru kāju savā krasta pusē...un pa vidu- Tu kā upe... locītos....līčos  

...un mēs varētu paralēli ar "pūt un palaid "Zanes kamoliņiem gar to lejteci un augšteci paskraidelēt un tautasdziesmas pabārstīt...

lai pieņem visu sabazarēto par labu...

viņam ne tikai jāstāv , bet arī jāelpo dziļi un jāatver plati jo plati...acis taču!

....es varētu saullēktu....tam konservantu nevajag

Kk...Argodam jāstāv straumes lejtecē---lai sajūt to dāvanu.

Nu ja cilvēkam pašam tā Vieglāk, lai dara kā ērtāk, kā saka Vasilijs.
Pastāvēs- izdzīvos, kas mainīsies nevis iekonservēsies.
Konservi ne vienmēr sagatavoti mūžīgai dzīvei- saskābst, uzsprāgst.- vāciņš pa gaisu aiziet.

gan jau pa visiem kopā visu to arī sadāvināsim...es varētu iedāvināt to rāmo upes tecējumu...iebirdināšu tajā arī riekšavu ar piparmētrām...lielākam mieram un harmonijai

...un kāds ir vēlamais rezultāts?........kāds no tā ieguvums?......sausais atlikums

man liekas, ka nav prātā/gudrībā mīlestība uz Tevi. Drīzāk ilknis atiezts....

...gudrības   

Tev ir zobs uz Zz