Kā tad tur īsti ir ar tām padzīvojušām sievietēm un jaunajām meitenēm ?
         Jauna meitene vispirms ar galvu, kura pilna ar romantismu, izdomā un ar sirdi sajūt, līdz beidzot nonāk arī līdz vajadzībai. Caur smadzeņu darbību viņa iegūst spēju uz kvantitāti un kvalitāti, jo nekas nespēj radīt to kvalitāti, kura rodās-nāk no smadzeņu darbības.  Jaunai, harmoniskai meitenei smadzenes darbojas sinhroni un viņa spēj kvantitāti un kvalitāti kāpināt un mazināt, atbilstoši dzīves dinamikas vajadzībām un mīlestības apstākļiem.  Jaunas meitenes mīlestības mīlas dzīvē neuzbudinās (nesatracinās) , bet harmoniskā mierā un labsajūtā mīļojas ar saviem mīļotajiem visā pilnībā, neizdalot atsevišķas vajadzības.  Nenobremzējoties pilnībā un neizejot galējībās.
         Padzīvojusi sieviete  vispirms jūt dibentiņa tuvumā  kaut ko kārdinoši kaislu un sapņo, apakšpusītes rosināta,  par kvantitāti un kvalitāti, kas nonākot, kā teikt, līdz smadzeņu garozai, atsitās un nāk atpakal uz lejas pusīti, radot neciešamu interesi un domu, vajadzību pēc seksa.  
         Parasti tās ir šķirtās sievas, kuras līdzīgi, kā no jaunības badinātu suni nevar pieēdināt, tā šāds sievietes nevar apmierināt, ne garīgi, ne fiziski, jo vienmēr paliek interese pēc kvantitātes un kvalitātes, pašām nesaprotot, ka kvalitāte un kvalitatīva kvantitāte iespējama tikai  miesai sadarbojoties ar  harmoniskām smadzenēm.  Tādejādi tiek kultivētas izlaidības, pavedinot vīriešus uz  visdažādākām perversijām, ar un bez palīglīdzekļiem.  To starp ari sekss ar pārtikas produktu izmantošanu.    
        Ne gluži  visas jaunās meitenes ir harmoniskas un ne visas sievietes kļūst neharmoniskas perversantes, kā šeit aprakstīts, bet liela daļa patiesības tomēr ir un tieši starp tām, kuras dzīvē daudzkāt mīlējušās-šķīrušās un joprojām izmisīgi meklē, kā kvantitāti, tā kvalitāti.