Es zinu to, ko zini Tu,
Tu zini to, ko zinu es,
Un izrādās mēs abi zinām,
Ka nezinām vairs it neko.

Mēs tikai domājam, ka zinām,
Un ļaujam maldu ēnai klīst.
Ko pārķer cits kā baumu lētu,
Kā patiesību tālāk sniedz.

Tas vienmēr visu zin' par visiem,
Tic tam, kas liekas, ne kas ir.
Tā vieglāk slēpties ir no sevis
Un savus maldus neredzēt...

Es zinu to, ko zini Tu,
Tu zini to, ko zinu es.
Un izrādās, mēs abi zinām,
Ka nezinām vairs it neko.
/Egils Dambis/