Mēnesstars caur miglasvāliem laužas,
šķiet,tam mūsu mīla mazliet skauž,
tavi mati manam plecam glaužas,
augums kairs par saldu sapni pauž.
Zinu,šorīt pagulēt vēl vēlies,
tas nekas,ka dzejolīts jau steidz,
vien uz ausļipiņas rātni sēdies,
viņs tev siltu laburītu teiks.
(wnk andrejs)
Atslegas vārdi: Dzeja18355, attiecības38723, nakts5
Dzēsts profils
19. nov 2012. 10:26Jauki,kad pasaka laburitu!
Vasilijs P. 17. nov 2012. 15:15Nekada veida nesaistu Lacplesa Dienu un 18 novembri ar ASV karoga pazusanu no milota parka.
Vineta K. 17. nov 2012. 15:13Ko bremze.Gramatinu,ar dzejam.
Andrejs S. 17. nov 2012. 15:09Romi..dzejot var arī aizvērtām acīm.
Romis E. 17. nov 2012. 11:44Kad acis vaļā,tad tūlīt dzejo! Gribi kļūt dzejnieks un izdot dzejoļu krājumu,jeb vienkārši trenējies?!
Elitá K. 17. nov 2012. 09:34Labriit!-Meenesgaismaa !!!!!
Valdis V. 17. nov 2012. 09:31kam pie pakaļas ir ausis?
joga baigi drūmā
Andrejs S. 17. nov 2012. 09:17Paldies, Aija!
Nē,grāmatās nav. Tikai netā..virtuālo draugu priekam.
Aija B. 17. nov 2012. 09:06Ļoti skaisti dzejoļi. Vai ir kāda grāmata izdota ar taviem dzejoļiem?