Pēc krāšņā rudens ir iestājies ziemas miers,
Ar saltu sniega sagšu pārklātas zemē guļošās koku lapas,
Savaldīti, ledū ieslodzīti strautiņa urdzošie smiekli.
Bet kāpēc tieši šajā skaidrajā baltumā Tu gribi palikt viens?
Vai tavai dvēselei arī vajadzīgas siltas un pūkainas sagšas,
Vai varbūt pietiek ar manu silto, pastiepto plaukstu?
Vai pēc krāšņā rudens tevi ir apbūris ziemas miers,
Ka salti baltas sniegpārslas vien manā siltajā plaukstā krīt.
Gribu zināt, kur tagad mīt Tava kvēli nemierīgā sirds,
Vai tagad tā ir iekalta ledainā leduspuķu rakstā?
Bet kāpēc tieši šajā skaidrajā baltumā tu gribi palikt viens?
Nepadošos, bet kādurīt ar savu silto dvašu gribu tavas rokas sasildīt,
Ar savu silto dvašu gribu leduspuķes Tavā logā izkausēt.
7.01.2013. /Ligita Deviķe/
Atslegas vārdi: Tava sirds0
Ja cilvēks vēlās palikt viens- tad to nu vajadzētu respektēt. Kādēļ būtu ar varu jāuztiepj sava klātbūtne ? Tā tikai vēl vairāk atbaidīs un pat sadusmos, nevis ieinteresēs un palīdzēs.
tas tev par mierinājumu---Dievmaizīte
... veiksmīgi ...
un vēl taisās sildīt
...,bet iztukshota....
pudeles asaras ...-viņa tik slaida , reibinoša
kanninja.ne Anninja....
pilnīgi mirīju bez tevis... ak, atkausē savu ledus sirdi pret mani...
kāpēc anniņu ne mani?---vai neredzi, cik viņa greiza un nepareiza
Miili!...karsti...un veel karstaak.....gan atdziivinaasi,,,,ja nav nosalis pavisam...!!!....
..........piedod ,bet ja kāds grib būt viens ,akpēc vajag ar varu virsū iet ,ar varu mīļš nebūsi ...........un ja nav pretmīlas ,tad tāpat jau sāpēs ...
Nepadošos, bet kādurīt ar savu silto dvašu gribu tavas rokas sasildīt,
Ar savu silto dvašu gribu leduspuķes Tavā logā izkausēt.
man liekas lūk šo nevajag ,bet dari kā pati vēlies ,ja zini ,ka būsi -laimīga ,lai tad tā ar notiek
kad viens atsalst...otram jāiet citur siltumu dāvāt
Atliek vairs tik dzejot
Gurķītis gurķojas pie kādas citas freilenes! Alfons viņa māceklis! Ziema visus pārbauda,liek kļūt nopietniem.
kas liek domāt, ka viņš ir viens...ja nav ar TEVI?
lai viņam labi klājas