Ikdienā šad tad un diezgan bieži ir gadījies dzirdēt šo brīdinošo frāzi. Vai
patiešām mēs kāpjam cits citam uz galvas ? Varbūt kaut ko pārprotam,
pārspīlējam, neizrunājam līdz galam ?
Ir gadījies redzēt tik sakāpinātu attieksmi, ka tikko attiecības novirzās no
tradicionālās gultnes, ja kads grib saņemt palīdzību tādā vai citādā veidā par
ko vēl līdz galam nav vienojušies, tā atskan pazīstamā frāze... Dažbrīd liekas -
viens otrs pat ziemas salā bez cepures staigā tikai tapēc, ka pastāv pamatotas
aizdomas - VIŅA KĀPJ UZ GALVAS (nu kā gan citādi viņa tur augšā būtu tikusi).
Gribētos redzēt arī citu viedokļus. Kurā situācijā Jūs lietotu šo frāzi ?
Atslegas vārdi: Attiecības38711, taisnība5
Nelietoju tādas jocīgas frāzes