Un es tā pavadu dienas, dialogi ar sevi

Uz grīdas nomestie sapņi šķiet nav miruši vēl

Šķiet, ka cerība bija siers, taču dzīve bija pele

Un es atradu sevi,kur krustojas paralēli ceļi.

Kļūdas pieļaujot esmu turējis nazi zem plaukstas

Stāvējis uz tilta virs sliedēm, Un vai pietrūka daudz?

Sekundes simtdaļā paskrien visa dzīve caur pauri

Sekundes simtdaļā lēciens bija nokavēts jau

Viņas acu skatiens vēl pirms bilde kļūst balta

Sižeta galvenā varone atrada citu, kam salst

Uz lapas skices, kas ļauj, reizēm domāt ar galvu

Un , pat, ja sirds nemelo, viņai taisnības nav.