Sirds sāpēs
Kā sāp tas viss,
Kas pagājis
Skaļš kliedziens to
Pat neizdzēš
Krūtīs asiņo sirds
Tik ļoti...
Pārgājis viss
Bet nekas nav izdzisis
Sirds tik smaga,
Un rokas tik vieglas...
Uz zemes dvēsele mana
Jau sen vairs nedzīvo
Piparmētru tēja,
Un šokolāde ” Laima ”
šīs sāpes manas
Neizdzēš...
Jo viens Tavs glāsts,
Un apskāviens...
Man sirdi dedzina...
Es nespēju ienīst Tevi
Kā gribētos.
/dzejoļa autors Kitija Mangule/
Atslegas vārdi: dzeja18356
jā
Aizkustinoši un mīļi.
katru dienu ielikšu kādu,šādu tekstiņu. ;)
Valdim - ar labs xD
man ļoti patīk šitas
Ta jau ir ar sievietem....
īsas rindas, domas straujas
meitēns dabūj's kurvīti
stāv uz staburaga kraujas
naidu pucē ar nagu vīlīti
... sasista glāze -
zīme ,
ka pazemes metro Tavā -
izdziest spuldzes...
dodas vilciens uz staciju -
Splīns ,
pietura nākošā -
Depresija ...
nekavējies ne mirkli -
ekspresiju ieslēdz savu ,
rokas norauj bremzi -
STOP !
/ Guna anuG/