Ja sievietei ir bērni no iepriekšējām attiecībām,va esošajās attiecībās,vīrietim jāuzņemas atbildība par viņas bērniem,vai tomēr jāignoriē bērnu esamību?
Atslegas vārdi: attiecibas38711
...uz mazu briidi iedomésimies àzi par dàrznieku, un viss par sievieti un bérniem tiliit paliks skaidrs.. ..
Gunār. visticamāk Tu esi viens no tiem Denisa kaimiņiem , kuri bērnus kā tādus necieš...kas nav tavs, tas ir nekur liekam un nevaldāms. Labi....audzē pojenes labāk, ne svešus bērnus:)
no vīrieša viedokļa.. to atvieglojumu....nav negulētās naktis un mūžīgie pamperi....bērni jau uz kājām un spējīgi paši blēņas izdomāt:DDD
Kū koklīte. Studē mācies lai iztaptu ne savam bērnam,ar citu raksturu,īpašībām. (Armēnijā ,zēns noķēris balodi,tur savās rociņās tik cieši,dzīvi,man bija žēl putniņa ,bērnam citi gēni,attiecīgi rīcība!)
Man šķiet visbiežāk sastaptais variants ir internātskola,zinu vairākus gadījumus,un ja ir liela māja var jau paslēpt bērnus
ne viss pasaulē ideāls....bail iegāzties atkal ar skaudro patiesību un dzīves skarbumu, bet mēdz jau arī dēļ vīrieša kādu vien tik muļjkību neizdarīt...piemēram...bērnus pie vecmāmiņām atstājot
Nu kaut ko tādu dzirdu pirmo reizi...Kā vispār var rasties tāda doma....veidot attiecības ar vīrieti, kurš ignorē sievietes bērnus??!!!!
Nez no vīrieša viedokļa...labāk ar vienu vai diviem bērniem? ir gan plusi gan mīnusi abos gadījumos...
...lai nosūta uz internātskolu
Ja patiesi mīl sievieti, tad mīlēs bērnus, jo tie ir daļiņas no sievietes kuru mīl! Nevar taču mīlēt sievietes krūtis, bet nemīlēt kājas....
Nu mans viedoklis ir tāds,ja sievietei ir dēls,tad gan vīrietis,gan dēls uztver viens otru kā konkurentus un tad ir grūti atrast kopīgu valodu,ar meitenēm ir savādāk.
Un konkurences dēļ,laikam vīrietis psiholoģijā neiedziļināsies,lai gan vajadzētu
Un nezinu vai bērnus var saukt par apgrūtinājumu
jebkurš var atrast kontaktu ar bērnu....vajag ,Gunār, bērnu psiholoģiju vairāk pastudēt:P
Jāizvairās no tādām ar apgrūtinājumu! Daudz jauku sieviešu ,bez tādām piedevām. Normāli būtu veidot savu ģimeni ar saviem bērniem,vēlēšanās tos nostādit uz savām kājām,tas ar vārdiem vienkārši,bet dzīvē- ļoti grūti! Ignorēt nav iespējams,atbildību uzņemties par tiem kuri tevi iespējams ienīst,jo tiek viņu māte smalkāk dalīta.
Ja mil un apprec sievieti,kurai no ieprieklsejas laulibas ir berni,tad miles ari tos.Ja ta nav,tad diez vai lauliba bus veiksmigi,atrakais izjuks.Un vispar uzsakot kopigo dzivi ar citu virieti jaizverte visi plusi un minusi,kuri dos sai kopdzivei un ja nu minusu ir vairak neka plusu,tad meklejams cits variants ,vai cits virietis,kurs labprat uznemsies atbildibu gan par vinu,gan par berniem.Reti ta ir,bet gadas.
Bet vai tagadējam vīrietim nav ta kā nedaudz greizsirdība bērnu dēļ?
un tomēr no sievietes....viņa nav kopā ar bērnu tēvu, jo nepatika attieksme...meklēs to, ar kuru būs laimīga gan pati , gan bērni
tur nu gan atkarīgs no tā kā tas vīrietis uz to skatās, ir gadījies, ka var būt daudz gādīgāks par īsto tēvu.
viss atkarīgs no pašas sievietes...kā to pratīs pasniegt...kā bagāžu vai viņas dzīves lielāko vērtību
un kur tad likt sievietes bērnus?
...lai taisa savus