Dzert ir slikti, nožēlojami, briesmīgi. Dzert ko šņabveidīgu, ne jau ūdensveidīgu.  Ar pīpēšanu ļaunums tiek nodarīts ne tikai pašam, bet arī apkārtējiem. Pie mums dažādos veidos to visu cenšas aizliegt. Uz aizliegumiem esam naski. Apinis atrod dzirdīgas un atbalstošas ausis. Ka tik vairāk aizliegumu. To, ka dzeršana palielinās, tādā veidā cenšoties aizbēgt no sociālajām problēmām (skurbumā liekas, ka viss iet uz augšu, ekonomika tikai dod labumu), Apinim neienāk prātā. Laikam aizmirsies, kā dzērāju skaits samazinājās vai nesamazinājās Andropova šņabja laikā.
Pīpēšana medicīniski tā pati narkomānija vien ir. Atšķirība ir tikai juridiska - ja pīpēšana juridiski būtu narkomānija, tad visi pīpmaņi sēdētu cietumā un nemaz nebūtu, kas rok grāvjus. Protams, pret pīpēšanu ir jācīnās, bet aizliegums to darīt ir visvienkāršākais veids. Visas sarežģītās lietas ir gauži vienkāršas. To laikam ir izpratis KNAB, aicinot medpunktos izlikt plakātus, kas atgādina nedot atlīdzības aploksnēs. Kāda mediķe teica - plakāta pie mums nav, jo mūsu pacienti to uztvertu, kā aicinājumu dot kukuli. Vai tad vienkārši nebūtu, ja katras aploksnes kopija, kurā tiek ievietota slēptā atlīdzība, kaut kā nonāktu KNABā? Domāt vajag.
Ar to domāšanu gan tā pašvaki. Par darīšanu pēc domāšanas jau lieki ko teikt. Tādas izplatītas atkarības ir tikai dažas - darbaholisms, spēļu atkarība... Varbūt tās atkarības ir kas tāds kā narkomānija? Hm, atkarības gan ir psiholoģiskas, narkomānijas rodas no ķīmiskām vielām.
Daudzi saka, ka dzeršana ir slimība. Jā, alkoholisms ir slimība. Tikai līdz slimībai jānonāk.Var piedzerties kaut 100 reižu un par alkoholiķi nekļūt. Narkotikas vajagot tikai pamēģināt, narkomānija klāt. Bet kā ar tām atkarībām bez ķīmisku vielu lietošanas? Melošana, solīšana, tukša runāšana... arī varbūt ir atkarība?
Jāiedzer šņabis, lai par to nedomātu. Dzert ir skaisti. Slikti tikai, ka vēlāk sāp galva. Bet tad būs zināms galvas sāpēšanas iemesls. Citādi tā sāp bez iemesla un jēgas. Te jau daudz kas notiek bezjēdzīgi. Nav ko galvu sāpināt vēl tāpēc.