Savā pilsētā dzīvoju patstāvīgi no 1978,gada un aizbraukt  kaut kur netaisos.Priecē tas,ka pilsētas ietves kļūst sakoptas,skvēros aug liels daudzums dažādu puķu,koki regulāri tiek apgriezti un dekoratīvie krūmu izskatās pievilcīgi.Pavasarī  tiek lāpītas bedrītes,bet,viens bet....paskataties uz māju iekšpagalmiem.Tie ir sagrauti līdz tādam līmenim,ka bails iet pie savas mājas naktī,kad tiek izslēgta elektrība pilsētā.Protams tas gadās reti,bet katram gadās.Un ja nu netīšām nepamani to bedri,nolauzt kaklu var viena momentā.Ziemā,kad piesnidzis sniegs un tās nav pamanāmas,nekādu problēmu,bet,kad atnāk, pavasaris un izkūst sniegs,mājās priekšā rēgojas vesels ezers.Lai to apietu,jāiet ar kārtīgu līkumu pie savas mājas ieejas durvīm.Mēģināju šajā vasarā griezrties dzīvokļu saimniecības uzņēmumā,lai vismaz aizber ar kaut kādām šķembām tos milzīgos grāvjus,bet reakcijas nekādas.Man dzīvoklis privatizēts pašos privatizācijas pirmsākumos un es maksāju katru mēnesi par kopējo īpašumu,kurš sen izpirkts par privatizācijas sertifikātiem  un man ir tiesības pieprasīt no apsaimniekotāja
drošu piekļuvi savam dzīvoklim,vismaz nelielu kosmētisku remontu savai mājai,nerunājot par to,ja gadās avārijas situācija dzīvoklī_tek krāns,aizsrējums un t.t.Domāju vienisprātis ar mani būs daudzi manas pilsētas iedzīvotāji.