Pie-dot- principā nozīmē- atdot atpakaļ to, ko saņemi un vel klāt piemest- lai sirdij un prātam prieks.  
Piedošana ir spēle- nekas vairāk..Tad, kad viens, kuram ir nodarīts pāri- grib būt labāks par to otru, kurš nu ir sastrādājis šaizes. Viņš būs devējs, otrs- saņēmējs, vai ņēmējs. Un līdz ar to, ne par kādu situācijas atrisināšanu vairs runas nav. Piedevējs uzsit sev uz pleca- esmu pareizs, labs- es piedevu to, ka man pāri nodarīja( lai gan patiesībā- acis no pieres sprāgst ārā- kā sāp tas pārinodarījums..)Nav patiess. Tātad arī visa darīšana- bezjēdzīga. Krietni jēdzīgāk ir- nostāties tam otram līdzās- ne jau reāli, un pacensties izprast- kapēc tā darīja cilvēks. Tāpat- atstāt sev izvēli- vai akceptēt tā darītaja motīvus kā pieņemamus, vai - nē. Piedošana nav pienākums, tā ir izlikšanās, nekas cits.

Piedoshana pirmkàrt jau ir sevis pasha atpestiishana,to pat bérns pie mums zina

Piedoshana ir vajadziiga pasham luudzeejam, nevis paaridariitaajam. Aizvainojums, dusmas, naids ir saakums slimiibai un cieshanaam. Ne visas slimiibas ir ar to saistiitas, bet daudzas gan. Ir cilveeki, kas regulaari apmeklee bazniicu, bet piedot nevar un negrib. Lhoti reti es esmu saskaaries ar cilveekiem, kuri prot piedot un neneesaa aizvainojumu sevii. Cik gruuti ir naacies paarliecinaat par piedodshanas nepiecieshamiibu psihologu un maaciitaaju. Aizvainojums ir normaala izpausme, bet neturi to pie sevis. Patiesa piedoshana atbriivo no aizvainojuma.

Domāju,ka ir lietas ,kuras nepiedot,lai cik arī gribētos.

>( to varētu saprast tā: ja Tu nepiedosi savam pāridarītājam, tad netiks piedots arī Tev)....<
Piedot izskata pēc, jebkurā gadījumā ir muļķīgi!!! Tas ir jādara sirdī dvēselē, kas ir rakstu mācītāji meļi un liekuļi kuri uz sagrozīta Dieva vārda taisa biznesu! 6 Bet, kad tu Dievu lūdz, tad ej savā kambarī, aizslēdz savas durvis un pielūdz savu Tēvu slepenībā; un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, atmaksās to. 7 Bet, Dievu lūdzot, nepļāpājiet kā pagāni; jo tie domā, ka tie savas pļāpāšanas dēļ taps paklausīti.(Mat. 6)
Kādēļ rakstu mācītāji neredz šīs vietas rakstos:  1 Tā saka Tas Kungs: "Debesis ir Mans tronis, un zeme ir Manu kāju pamesls. Kur būtu tāds nams, ko jūs Man varētu celt, un kur būtu tāda vieta, kas Man derētu par dusas vietu? 2 Visu pasaules visumu taču ir radījusi Mana roka, un tā ir cēlies viss, kas pasaulē pastāv, saka Tas Kungs, bet Es uzlūkoju nabagu un kam sagrauzts gars un kas Manu vārdu bīstas.(Jes. 66)
47 Salamans uzcēla Viņam namu. 48 Bet Visuaugstākais nedzīvo rokām darinātos namos, kā pravietis saka: 49 debesis ir Mans goda krēsls un zeme Manu kāju pamesls; kādu namu jūs Man uztaisīsit, saka Tas Kungs, vai kur ir Mana dusas vieta? 50 Vai Mana roka nav to visu darinājusi? - 51 Jūs, stūrgalvji, ar nešķīstām sirdīm un nedzirdīgām ausīm, jūs vienmēr pretojaties Svētajam Garam, kā jūsu tēvi, tā arī jūs.(Ap. d. 7)
24 Dievs, kas radījis pasauli un visu, kas tanī, būdams debess un zemes Kungs, nemājo rokām celtos tempļos. 25 Un Viņu neapkalpo cilvēku rokas, it kā Viņam kā vajadzētu: Viņš pats dod visiem dzīvību, elpu un visu(Ap. d. 17)
   Kad nu tie taisījās atstāt Viņu, tad Pēteris sacīja uz Jēzu: "Meistar, šeit mums ir labi, taisīsim trīs teltis, vienu Tev, vienu Mozum un vienu Ēlijam," - un viņš nezināja, ko viņš runāja.(Lūk. 9:33)

Piedošana ir stipra cilvēka pazīme, garīga stipra cilvēka.
Man par šo tēmu ir daudz kas sakāms,daudz vērojumi, sava pieredze... bet ..lai nu paliek, katram pašam taču ir savs skatījums uz to!

Manuprāt mūsdienu sabiedrībai trūkst garīguma, cilvēki bieži vien neizdomājas līdz tādām lietām. Esmu par piedošanu, pati to vienmēr daru un citiem iesaku. Tas piedošanas laiks protams katru reizi ir vai nu garāks vai nu īsāks, citriz tiek piedots tikai pēc vairākiem gadiem. Un no tiem, kurus esmu aicinājusi piedot, esmu saņēmusi pateicības vārdus. Piedod, un tev taps piedots:)

Ja vari piedot pats sev,tad spesi piedot ari citiem.
Skatoties protams  cik liels ir tas greks.

Lai piedotu no sirds,es domāju ir jāpaiet kaut kādam laikam,bet tas nav neiespējami,vajag tikai to gribet.

...grūtāksis jau nav piedot... grūtākais ir aizmirst...

Andri, atvainošanās nevarētu būt vāju cilvēku pazīme....tikai retais spēj atzīt savas kļūdas un atvainoties par nodarīto tā pa īstam, tāpat ir ar piedošanu....es te neierindoju to kategoriju, kas visu laiku atvainojās un tāpat arī piedod, un atkal dara tāpat tālāk.

ir jābūt ļoti stipram, lai varētu piedot no sirds.

...piedot var tiem...kam nav japrasa piedosana..

Kada jega prasit piedosanu,ja zini ka nekas tapat nemainisies.Viss nosaciti.Bet ja spej izlukties piedosanu.Tad tas nenozime ka to spej aizmirst....................

Var jau nemūžam nepiedot,un atlikušo dzīvi dzīvot ar naidu un nest cietējas statusu,bet tas graus tavu pašapziņu.

ne vienmēr var piedot parādniekiem-piemērām,ja aizdoto naudu vai mantu neatdod

Piedot jau var,bet vai var AIZMIRST?

Ļoti diskutējama tēma,un noteikti ļoti dažādi uzskati un viedokļi.Bet šajā sakarā varētu ieteikt ļoti labu Lules Vilmas grāmatu"piedot sev"

es viņam to nemūžam nepiedošu ...