- Runāt jau runā visādi, bet, manuprāt, bez visiem citiem vecais Ulmanis vismaz vienu labu darbu izdarīja - neļāva tām daudzajām partijām visu noteikt. - Bet viņš pieļāva pašu pievienošanos PSRS, nekaroja ar Krieviju. - Tad jau visi būtu apšauti, šodien nebūtu pat kam gausties. - Somija karoja tikai dažus mēnešus. Mēs kā neskaitāmies okupēti, tā neskaitāmies.... - Toties Somija nepiedzīvoja deportācijas, zaudēja gan kādu teritorijas daļu. Par deportētajiem pie mums runā daudz, vēl jau visi deportētie nav apmiruši. Tur viņi, strādādami vairs neesošas valsts labā, mīnuss 40 grādos, sirdi arī uztrenēja. Varēja pārdzīvot ne tikai savu un bērnu izpostīto dzīvi, arī Godmaņlaikus, tagad pēc insulta eksistēt kādus 2 gadus, gan jau vēl vairāk. Tā nav bezjēdzība? Piedzīvot pat to, ka, lai mazbērniem būtu kas ēdams, viņiem jābrauc strādāt uz ārzemēm. - Bezjēdzības jau bija arī vēsturē. Kaut vai - vai tad speciāli armijās neiesauca tā, lai brālis pret brāli cīnītos? - Paskaties, te ir manu bērnu "pirmajā enciklopēdijā" karte - mazās valstis, cik ļoti Latvija atšķiras teritorijas ziņā no Dānijas, Šveices, Holandes, Nīderlandes....? Tām nekādas savienības taču nevajag. - Latvieši taču ir kalpu, bauru tauta, lai kā paši to neatzīst. Kā citi saka, tā dara. Ne jau tā, kā paši grib. Par to pievienošanos eiro arī - jau sen bija zināms, ka nepieciešams uzaicinājums pievienoties eirozonai, bet skaļi par to runā tikai tagad, kad iesniegti nepieciešamie papīri. Būs vai nebūs uzaicinājums, kas to šodien zina. Vajag vai nevajag eiro zina tikai augšas, ne jau tauta. - Kāda jēga mums runāt? Vai tad šitā runāšana atšķiras no krievu laika politikas runām ķēķī. Darīt tāpat neviens neko nedara. Gaida tik, kad "labās augšas" ko izdarīs un turpina bezgalīgi aprunāt neizdarīto...