Trīs māsas kaķenītes draudzīgi dzīvo kopā.Jaunākajai apnīk saimniekot,un viņa nolemj pastaigāties.Māsas viņu gaida.Pulkstenis divi naktī-viņas nav,trīs,četri-nav.Septiņos pārnāk un stāsta:
-Ai māsiņas,es satiku runci sarkanos zābakos.Skaistulis.Kā vakarā piespieda mani pie pagraba durvīm,tā visu nakti,visu nakti..........................stāstīja,kā pirms pieciem gadiem izkastrēts.
Atslegas vārdi: Humors32403
...man jau ..cik runci nav pazudusi...laikam lapsa pievaca..vazajas uz kaimina majam...bet sadegt..nesadega...
Kalngar,un tā viņi dzīvoja ilgi un laimīgi..............Līdz nobeidzās vienā dienā.......Sadega.
...es jau vienmer ..par laimigam beigam..
Kuku,vēl pasaki,ka kaķenīte bija par jaunu,tādēļ izlikās.
Kalngar,stāsta turpinājumu katrs izdomā pats.
Nu .. varbūt viņš pieklājīgs - negrib cilvēkus baidīt
...ta jau vina masam tikai stastija ..ka izkastrets ...lai nenonem ..čali...
Kuku,vismaz serinādi uzdziedāt.
Nu ko tad viņš citu varēja darīt , ja izkastrēts ?
Kalngar,nu visiem jau nav tāds rūdījums lidošana un krišanā,kā Tev.
...te visi lido..
Kuku,nu ja viņš visu nakti kaķenītei ko borēja,tad noteikti tie bija zili brīnumi.
Runcītis taču ar runām nebij kosmosā , bet pie pagraba durvīm tikai ..
Mairit, tieši tā
Kuku,bet te jau ar daudzi ar runām kosmosā,bet ar darbiem patrepē.
Tu nē - bet tie citi ...
Un mums vēl augt un augt,labi,ka ir vēl kur tiekties
kuku,kur Tu redzi,ka es apsmeju ,tieši otrādi-mēģinu saglābt šā godu
Kalngar,nu ja visu nakti runājās,tad tak skaidrs,ka tu tū.