Nekas nav beidzies, viss atkal būs,
Ne tā kā bija, bet labāk - jau rīt,
Uzziedēs rozes, ceriņi plauks,
Sirds sirdi tālumā sadzirdēs - sauks.

Atmiņas, sapņi, cerības, ilgas,
Viss jau ir bijis, viss atkal var būt,                              

Vien noticēt brīnumam, brīnumu radīt,
Sirdij sirdi uzklausīt, saprast šodien, ne rīt.

Daudz ūdeņu nomainās upē no jauna,
Lai varētu mēģināt kāpt tajā vēlreiz,                                                        
Ar jaunu sapratni sirdij pret sirdi,
Ziedētu rozes, viss būtu atkal - jau rīt.

''Veca mīlestība nerūs'' - kāds reiz ir teicis,
Varbūt viņš kļūdījies, varbūt ka - Nē,
To jājautā sirdīm, kas sauc viena otru,
Lai kļūtu laimīgas varbūt atkal jau rīt.
/Egils Dambis/