HTH

TTYL

|LY| &+LY

ho

MHO

raxtītais texts

maiga vai superlatīvā .....raxtītais texts .......domāts, lai pārliecinātu pašai sevi?

  IMHO.

značit tie sabiedrībā zināmie cilvēki tapuši sabiedrībā zināmi un pazīstami ne ar to, ka prot pareizi izteikties un pa manam arī ne ar to, ka ko sakarīgu domā. ja kāds domā tikai  pārsvarā asociatīvi un tēlaini, tad lai pantomīmā etīdes spēlē vai mālē bildes.
bet nē, viņš lien idijotu lākturī, māca darbaļaudīm dzīvot un visādi izpenderējās un darbaļaudis, mute vaļa, siekalas tek, klausās - vot kolokviālā drīkst! tas gan ir nožēlojami.

Elita, ko bļauj? Ja raksta, tad vismaz, lai zina kādā stilā raksta...nezināt taču nav nekāds kauns. IMHO. Vai es teicu, kaz neforšs? Nezināju, ka te visi tik super jūtelīgi...interesanti kā tad veidojās dialogi jeb tu priekšroku dod monologam? Jūtos ļoti pagodināta, ka manu textu lasīji 4-as reizes  

MAIGAI!!!! Lai katrs raksta,izsaka Savas emocijas-kaa Pats veelaas,grib un prot!-ar to Mees tikai interesantaaki esam! Tavu tekstinju paarlasiiju-divos teikuminjos 4 reizes ,,raamji,,atkaartojaas,2 reiz ,,tomeertinji,, ....Sveshvaardu lepni pateikt jau nav liela Maaksla! INGRIIDA-forshs ,,skukjis,,! Labi,ka tik temperamentiigs rakstiishanas stils!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! par spiiti .......

Ingrīda, nekā personīga, tikai tās daudzās izsaukuma un jautājuma zīmes... to sauc par superlatīvu, nav jābūt valodniecei, lai to zinātu
Nu re, rakstīji, ka nav rāmīšu un pēc kāda laiciņa, tomēr pati atbildēji, ka....prērija dzeloņdrātīm ierobežota
Es arī it kā neieliekos nekādos rāmjos vai rāmīšos...bet tomēr, tomēr... vienmēr kāds aplociņš vai nu sauc kā nu to gribi....uztvere, kas rada savu rāmīti vai abažūru... atradīsies Pofig par tiem rāmjiem, galvenais lai esi harmonijā pati ar sevi

Ir risks palikt iekšā gleznā , kā izgāja Jāzepam.. Varbūt jāpieturas pie gleznas rāmja , lai spētu atgriezties realitātē ?

Bet vai tikai gleznas

Paldies, Guna, par Tavu blogu!
Par to, ko Tev izdevās tajā pateikt- ar vārdiem, krāsām, skaņām...

paliek gan... debesis..
tikai- sabalansē nu visu kaut cik!  sadabū kopā savas sirdsvēlmes ar reāli iespējamo...
un- no dubļiem iztikušai- neiestigt ar vienu kāju tajos atk no jauna....

/kaut zini jau ne slikti, kas vsp IR KĀ VĒRTS!....tai pat laikā ne slikti apzinies, ka neviena diena, nedēļa.. nekad nav gājusi un neies atpakaļgaitā.. domu nepabeigšu, jo- tā ptr mazliet plosa mani:)/

Man patika, Ivo, mūsu negarā domapmaiņa; tas, kā katram Tavam izteikumam kā dubult-dubults apstiprinājums sekoja dziesma, īsti vietā un laikā uztrāpītā....

Dzeloņstieples sarūsē , debesis paliek ..

Paldies tev par "Dzīvo tagad un tūlīt .."......emocijas- jā! bet- ne vnm viss tik vienkārši!
Tu esi foršs; paldies!:)

..........tikai- ikdiena, stulbā ikdiena!!!! to prēriju ierobežo drausmīgi!!!! Vari jau sevi mānīt, ok, bet- vai tad sevi, to, kas Tevī patiešam darās?, var apmanīt??? Aizpuķot, aizsvečot.....uz laiciņu....un tikai!!!!.......un tad- vienalga!!!!- paliec TIKAI pati ar sevi; ar savu prēriju.....dzeloņdrātīm ierobežoto..... Ikdiena, Ivo, izdzīvošana. Dmž. Lai kā centies reizēm aizbēgt no tās!............