Nav jau tā, ka kalni
Tikai rokas sniegs ,
Tevi augšup vedot ,
Saulei pretim ceļot .....
Cik gan bieži tie
Satver savās rokās ,
Pārdomā ,
Ar blīkšķi lejup met ...
Nav jau tā , ka lejas
Vienmēr zaļas pļavas ,
Mīkstu zāli klātas ,
Puķēm izrotātas ;
Cik gan bieži acis
Maldu gūstā krīt ....
....................................
Jājautā , vai kādreiz
Skati laukā tiks.
P. S : Dzīvi vajag pieņemt - ne kritizēt . Tā daudz ko māca , bet vai vienmēr iemāca ?!
01.06.''13
/ S. Grasmane /
Atslegas vārdi: Maldu gūstā0
...virsotne izrādījās- tas jau vēl nav Gals -alpīnistei akmeņaina iedobīte kājai, kur atsperties
Reàlistisks dzejolis,labi noderétu shodienas vidusskolu absolventiem
..varu pat izskaidrot savu aizmaàrshiibu,sàku lasiit blogus no augshas
Nē, viss bija savā laikā .
Jà,atvainojos looti!!
Atkal jau pasteidzàs?
Par sestdienu rakstīju jau no rīta , kad tā jau bija noskrējusi pusmaratonu , t.i . ap 7-8
Max, paskaties uzmanīgāk autores blogu ierakstos, ir jau sestdiena iepriekš !
Biju gaidiijis no tevis pilnu nedélas ciklu
A kur dzejoliitis par Sestdienu?!
Jā, zinu , ka daudzi tādas nēsā , tālab bieži dzirdamas nopūtas ...raudas.....
Pati esmu reāliste - zinu , ka dzīvē ir visādas krāsas ... kāpumi un kritumi ...baltas putas un dubļi....
Jāņem nost tās rozā brilles...