Ir piektdienas vakars ,
Stunda vēl nevēla ,
Bet pošos uz dusu jau iet :
Bērni kā putni
Uz koncertu laidušies ,
Bet es gribu baudīt
Savu vienatnību :
.... domas kā magones plauks ,
sirds tavu vārdu sauks ;
atbalss pār jūŗām skanēs ....
... nošalc manas calatheas spārnu vēdas
/ viņa sen jau pie miera devusies -
tad kāpēc tā švīkoņa ,
spārnu vēdoņa ?!
Nu domām cits virziens ,
Cits apjoms ,
Cits griezums ....
Vai bija tad vērts
Tik agri pie miera doties ?!
14.06.''13
/ S. Grasmane /
Atslegas vārdi: Noskaņa5