Lauj atnākt pie tevis un neturi durvis ciet durvis kas ved uz tavu sirdi kur mana roze zied. Es nemāku noplūkt šo rozi lai tā smaržojot tur zied nāku runāt ar sirdi kurai skumji reizēm mazliet. Nāku noglāstit vientulo rozi kas sirdi tik skaisti vel zied aiz durvīm kas veljoprojām aizvertas ciet. Lauj atnākt pie rozes vēl pēdējo reiz kas milestībā tik alkstoši vel zied lai dāvātu savu glāstu un parunāt ar viņu mazliet aiz aizvertām durvim kurām viskaistāka roze zied ar erkšķiem sirdī kas traucē milestībai pie viņas iet
Atslegas vārdi: Roze1
sliktākajā gadījumā , tu esi mirusi un tavu sirdi valkā cits ..... ha hāāāā
var būt, sirds stimulators , par manu naudu pirkts
Murgaini. Kā var būt kāda sirdī kaut kas mans?!
ja rozei sirdī ērkšķi...kāds tos iebakstīja...viņa asiņo...
aha, tādu domājumu Roze - tūlīt kā dzirdēja- tā atvēra durvis lai pierādītu pretējo. apgalvojot- ka patiesībā ir parasta neaizmirstulīte
būs pagājusi garām...
aizdomājos, cik neglītai vajag būt sievietei, lai neļautu ienākt un turētu durvis ciet...
Roze- pati pilna mīlestības..ne viltus
Roze pret tevi aizvērusies. Nav Rozes bez ērkšķiem... ne katra Rokai ļausies. Anomālā zona .
ļauj ienākt....
Izskatās kā dzeja..bet sarakstīts prozā..
Viena sena-sena dziesmiņa:
Raug, roze zied!
Es, bitīte, pieskrienu
Un noskūpstu tās šķīstas lapiņas,
Iekš kurām medus rasa sakrājās.
Tā stalti zaļo, lapo, zied arvienu;
Tāpēc man sirds it jautri dzied:
Raug, mana roze zied!
/Ansis Līventāls/