Trukst laimes hormona.

Istieku bez kastes - iedomājos , ka man rokā malkas pagale  

Ar labu nakti.Un uzcel sev apkārt domās stikla sienas kasti.

Labi , ka kaķi ir mazas putekļu piciņas ..   Labunakti  

Kukuu, tie vieteejie puteklji no mana kakja spalvaam dazhreiz taadas veerpetes uztaisa, ka briizhiem to kakji gribaas noskuut    pilniigi nopietni.
Labi, miiljie draugi, man riit darbs un niigra priekshnieciiba priekshaa, taa ka es dodos guleet, lai riit vareetu cieniigi visam tam paari staaveet attaa  

Varbūt viņi tieši no kosmosa ierodās - Zeme taču kā liels magnēts uz viņiem iedarbojās ... un protams , ir arī vietējie - no sabirušajām putekļu pikām  

Mairita, jaa droshi vien, ka sagurusi, lagas diena tuvojaas.   Bet paldies, ka pateici par to paziimi! Nopietni.  

Kukuu, puteklji patieshaam ir nemirstiigi, tas ir fakts, un vienmeer uzrodaas no gaisa, speej tik tos slauciit! Bet nepiekriitu, ka gribi sevi klasificeet pie putekljiem Nee un viss.

Nu ne vienmēr.Vienkārši,varbūt nogurusi.

Kulīte uzsprāga kopā ar putekļu sūcēju ... bet putekļi ir nemirstīgi - viņi izklīda  

Sanaak, ka manai prieksnieciibai ir jau pirmaas paziimes  

Tā tas ir.Cilvēks mainās līdz nepazīšanai.

Kukuu, puteklju suuceejaa visi puteklji vienmeer kuliitee paliek!   Spraadziens tikai to kuliiti pa gaisu aizmestu.

Mairita, tas nopietni par to Alcheimeru?

Jā , lielais putekļu sūcējs uzsprāga  

Kukuu, to es nemaaceeshu pateikt, uzsit ar plauktsu pa kruutiim paarbaudi! Bija jau veel arii lielais spraadziens, taa runaa cilveeki

Nu ilgtermiņā tas var būt bīstami tikai pašam īgņam.Parasti gruzd nerealizēti sapņi,bet cilvēks vaino citus.Vecumā tas var būt rādītājs altchemera slimībai.

Kādreiz es droši vien biju tāds puteklis . Lai mani putekļu lielajā pikukucī pārveidotu ,droši vien kopā salasījās putekļi no visiem galatikas nostūriem ...

Mairita, tas jau tikai normaali, nav jau visun laiku tikai dziives svineeshana Mees tachu cilveeki, nevis robotinji. Runa jau iet par to iignumu un neapmierinaatiibu ilgterminjaa.

Man nerada problēmu reizēm uzklausīt.Pie mums cilvēki ir sirsnīgāki,neskatoties uz to,ka ārzemēs visi smaida.Tur viens otru neuzklausa un arī paši nerunā,kā tādi robotiņi.Es gan gribu justies dzīva,un reizēm arī pažēloties.