Cilvēkam visnepanesamākais ir miers, ko nepārtrauc nedz kaislības, nedz darbs, nedz izklaidēšanās, nedz kādas nodarbes. Tad viņš sajūt savu niecīgumu, vienatni, nepilnību, atkarību, bezspēcību, tukšumu. No viņa dvēseles
dzīlēm rāpjas ārā nepanesama garlaicība, skumjas, rūgtums, naidīgums, izmisums.
Atslegas vārdi: dzīve - veselība - gars...1
Ir jābūt gan darbībai, gan mieram, savādāk- "pārdegs" nervu sistēma un "aizbrauks jumts". Ja cilvēkam bezdarbība ir saistīta ar veselības stāvokli- nespēj kustēties, nespēj neko darīt- tad var būt tā, ka kādu laiku pēc tam, kad šis stāvoklis ir iestājies- tiešām pārņem visas tās aprakstītās izjūtas.. Un tad ir varianti- vai nu cilvēks atrod kaut ko arī labu savā situācijā, vai sāk sevi no iekšas grauzt..
Kā var definēt bezdarbību? Vai tad, kad arī prāts ir atslēgts? Ja rokas nekustas, tas nenozīmē, ka arī prāts guļ. Arī motori ir ik pa laikam jāizslēdz, lai nepārkarstu, arī cilvēkam vajag mieru un bezdarbību, lai neizdegtu.
bezdarbība tikai naktī miegam.
Galīgi ne tā !
Miers ( arī dvēseles ! ) ir nepieciešams katram cilvēkam ! Tas sakārto lietas mūsos !
Tiešām muļķības,cilvēks dzīvo līdzsvarā.Ir vajadzīgs viss,tai skaitā arī miers.
Fēnikss pelnos---
Ja runā par MUMS...tad bij jālieto tekstā nevis VIŅA...bet VIŅU/ kā MŪSU dvēseles...
muļķības
nekas traks...viņam vienkārši tas viss minētais līdz kaklam... un konkrētajā posmā uz viņu- neattiecas. Ziemā man neinteresē iskapts, bet sniegalāpsta.
Jā,tā tas ir!
Precizi.